Saprotams, karā vai miera uzturēšanas operācijā (Afganistānā tā bijusi ļoti nopietna un smaga) bez upuriem vienkārši nav iespējams iztikt. Pat ja tiek lietoti pašas augstākās precizitātes ieroči. Tomēr apgalvojums, ka alianses misijas dēļ ir zaudēts daudz dzīvību, ir klaja spekulācija kaut vai tikai tāpēc, ka ir pilnīgi neiespējami iztēloties situāciju šajā valstī, ja tajā nebūtu izvietoti NATO un tās partnervalstu armiju kontingenti. Tieši tādēļ nākas vēlreiz pārrunāt, kāda tad bijusi alianses bruņotā klātbūtne. Kā tagad redzams, tas bijis pārlieku ilgs posms veselu 12 gadu garumā. Varbūt tieši tas ietekmējis atbildīgās personas afgāņu politiķu augšējā ešelonā, vispirms pašu Karzajī, kam trūcis pamudinājuma pietiekami nopietni izturēties pret savas valsts šodienu, domājot par Afganistānas drošības uzturēšanu pašu spēkiem.
Lai nu kurš, bet Afganistānas prezidents labi zina, cik daudz laika dažādu valstu karavīri un policisti ziedojuši afgāņu drošības spēku apmācībai. Ieguldīts milzīgs darbs, līdzekļi, šo spēku rindās atrodas pietiekami daudz cilvēku, un, ja tam šobrīd nav gandrīz nekādas nozīmes, atbilde vispirms prasāma no Karzajī. Tieši viņš nav spējis saprotami izskaidrot afgāņiem, kāda valsts viņiem jāveido. Ka tas jādara viņiem pašiem, nevis amerikāņiem, britiem vai citām nācijām. Karzajī būtu jāmāk izskaidrot, kāpēc beidzamajā desmitgadē, arī pateicoties NATO klātbūtnei, būvēti ceļi, attīstīti sakari, celtas skolas, vesta cīņa ar narkobiznesu. Šādu viedokli iespējams dzirdēt no kompetentiem NATO armiju pārstāvjiem, tajā skaitā latviešu karavīriem. Viņi zina, cik daudz alianse izdarījusi, iesaistoties dažādos humānajos projektos. Latviešu karavīri tāpat labi zina, cik stingra un pašu drošībai bīstama bijusi kārtība, kas noteica ieroču lietošanu. Šāda kārtība tika pasludināta tikai viena iemesla dēļ, lai maksimāli izvairītos no civilo iedzīvotāju upuriem. Saprotams, tieši tādēļ pretinieks savam aizsegam izmantojis tā saucamo dzīvo vairogu. Neraugoties uz to, NATO nav izturējies tā, kā to mēdz darīt īsti okupācijas spēki. Katrs var analizēt pats un pajautāt, kādēļ alianses spēki nepraktizēja afgāņu ciematu «nogludināšanu» ar smagajiem ieročiem, kā to darīja padomju armija.
Ļoti ticams, ka Karzajī neapmierinātības pamatā ir vairāku valstu paziņojumi par finansiālās palīdzības samazināšanu Afganistānai milzu korupcijas dēļ. Nav šaubu, ka arī tā ir pašu afgāņu problēma.