Aizvadītājā nedēļā A.Hermanis preses konferencē, runājot par KM prasīto plānu, ironizēja, ka Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais plāns līdz šim turēts noslēpumā. "Kritiķi pārmet, ka nav mākslinieciskā plāna. Nu, īstenībā tas liels noslēpums līdz šim. Mēs turējām to slepenībā, bet, ja tas tā ir obligāti vajadzīgs, tad varam atskaņot. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskā stratēģija, teiksim, visa universuma pārveidošana un uzlabošana. Ne mazāk. Tas ir tas, ar ko mēs jau 20 gadus esam slepeni nodarbojušies, tas tagad ir zināms," sacīja A.Hermanis.
Viņš jau šobrīd zinot, ka tādu plānu uzrakstīt būs grūti. "Aktieri, pavadot savu mūžu
savā teātrī, viņu mākslas ceļš saiet kopā ar mākslas ceļu, ar
personiskās attīstības ceļu. Līdz ar to es jau zinu, ka man būs ļoti
grūti to Kultūras ministrijai uz papīra uzlikt, kāda mākslinieciskā
teātra stratēģija mūsu cilvēkiem, kuri šeit strādā jau pāris gadu
desmitus un vēl vismaz tikpat strādās arī nākotnē. Tas kļūst par tādu
bezgaumīgu jautājumu kā par dzīves jēgu un tamlīdzīgi," atzina slavenais režisors.
A.Hermanis prasīto plānu salīdzināja ar biznesa plānu uzņēmumiem. "Jūs varētu iztēloties, ka jūs varētu Fricim Bārdam vai Jānim Jaunsudrabiņam prasīt, lai viņi uzraksta savu māksliniecisko stratēģiju. Tas nav biznesa plāns. Ja jūs runājat par teātriem, kas nodarbojas ar apzinātu kaut kādu komerciālu darbību, kuriem uzdevums ir pārdot biļetes, tad, protams, viņiem vajadzīgs biznesa plāns. Jaunajam Rīgas teātrim tas nekad nav bijis uzdevums. Protams, mēs esam ļoti labi apmeklēts teātris, bet mēs nekad neesam domājuši šādās kategorijās, ka mums vajadzīgs biznesa plāns, kas ir arī mākslinieciskā stratēģija, kas izklausās..." sacīja A.Hermanis.
KM gan uzsver - statēģiskais plāns palīdzētu teātriem attīstīties. "Kultūras ministrija, strādājot ar teātriem, kurās valsts ir kapitāldaļu turētāja, atbalsta profesionālu pieeju un attiecībā uz visiem teātriem uzsver stratēģiju nozīmīgo lomu organizāciju attīstības veicināšanā. Kā liecina līdzīga pieredze ar Latvijas Nacionālo operu, kura savu stratēģiju izstrādāja un iesniedza pagājušajā sezonā, tā palīdz operai efektīvi attīstīties," portālam Diena.lv norādīja KM. Ministrija uzskata, ka šādas stratēģijas izstrāde nodrošina ilgtermiņa skatījumu un mērķtiecīgu kapitālsabiedrības darbību, tostarp tai ir svarīga loma nozares politikas mērķu īstenošanā. Runājot par Jauno Rīgas teātri, KM uzskata - ka teātrim darbības stratēģijas nepieciešamības aktualizēšana ir skatāma arī kontekstā ar tā pārcelšanos uz Tabakas fabriku 2014. gada novembrī.
Savukārt uz jautājumu, kā KM komentē režisora A.Hermaņa izteikumus, ministrija norādīja - "stratēģija tam arī domāta, lai mākslinieki varētu pilnvērtīgi īstenot savas radošās izpausmes".
Iecerēts, ka teātri iesniegs savas darbības stratēģijas līdz šā gada beigām, lai teātru darbība būtu saskaņota ar nozares politikas dokumentu Radošā Latvija 2014 - 2020 un Nacionālo Attīstības plānu.
Interviju ar A.Hermani skaties šeit!