Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Korāna atdzejotājs Uldis Bērziņš: Mēs katrs pie tām durvīm klauvējamies citādi

Lielai Latvijas iedzīvotāju daļai vārds islāms acumirklī asociējas ar džihādu, teroristiem. Ko īsti nozīmē džihāds un kāpēc bija vajadzīgs Korāns latviešu valodā - par to ar Korāna atdzejotāju Uldi Bērziņu sarunājas Andrejs Panteļējevs. 

Kādi vēji jūs aizpūta uz Austrumiem? Lasījāt Tūkstoš un vienas nakts pasakas?

Pirmkārt, tā bija tīri puiciska vilkme uz neiepazīto. Kā jūs sakāt, Tūkstoš un viena nakts, varbūt vēl kas. Otrs ir tīri racionālais - tāpēc, ka tā studentu jaunība iekrita laikā, kad daudzi no mums tajā politiskajā situācijā mūsu tautai un valodai meklēja jaunus esības laukus. Meklējām papildu intensivitāti.

Vikipēdijā ir rakstīts, ka 2009. un 2010. gadā jūs tikāt nosaukts par vienu no 500 ietekmīgākajiem musulmaņiem pasaulē - pēc kaut kāda Royal Islamic Srategic Studies centra datiem. Ko šis ieraksts varētu nozīmēt?

Es nezinu... nekāds diploms man netika atsūtīts. Tas gan varētu būt Saūda Arābijā un varētu būt saistīts ar Korāna tulkojumu.

Bet vai tad jūs esat musulmanis?

Nē, esmu luterānis. Iespējams, šajā sarakstā skaita arī tos, kuri nodarbojas ar islāma kultūrām, - jebkuras konfesijas piederīgos, Korāna tulkotājus. Es gan vairāk nodarbojos ar citām lietām. Korāna tulkošana man bija svēts parāds, ko biju apņēmies paveikt.

Parāds - kam?

Latviešu valodai. Kā tulkotājam no turku un persiešu valodas man nāca priekšā Korāna citāti, Korāna jēdzieni. Un es nevarēju latviešus pilnībā iepazīstināt ar šo dzeju jēgu, netulkojot Korānu.

Kādēļ latviešiem būtu jābūt pieejamam Korānam latviešu valodā?

Lai tulkotu literatūru no islāma kultūras loka, tostarp kazaku, uzbeku, vecuzbeku, turku, azerbaidžāņu, persiešu u. c. - šo kultūru literatūrā Korāns caurvij šos tekstus. Ir jābūt tādam tulkojumam latviešu valodā, kas pretendē un cīnās par precīzu jēdzienu sistēmas atveidošanu, maksimāli pietuvinātu, aktieriski izspēlētu, stilistisku. Jūtu, ka aiz viena un otra teksta ir miljoniem cilvēku meklējumi, pārliecība, drāma un traģēdija, alkas un ilgas.

Vai uztvērāt to kā svētu grāmatu?

Kā grāmatu, kas ir svēta miljoniem citu vīru un sievu, gudrākiem par mani. Arī man ir bijība pret šo tekstu. Pirms ņemu rokās Korānu, vispirms nomazgāju rokas.

Jūs Korānu uztverat kā Dieva sarunu ar cilvēku vai kā cilvēka sarunu ar Dievu?

Cilvēka saruna ar Dievu ir tas, ko es jūtu. Bet man gribētos tomēr, lai arī Dievs ir mūs uzrunājis un - ka vecais skatās mums līdzi, skatās mums uz pirkstiem un mūsu gaitām. Bet man nebūs lemts to pārbaudīt...

Lai arī daudzi Korānu iegādājas, nedomāju, ka to izlasa no vāka līdz vākam. Vai varat ieteikt, ar ko sākt Korānu?

No sākuma - šķirstīt. Sākt faktiski ar pēdējām sūrām (Korāna nodaļām - red.). Tās patiesībā ir pirmās, agrīnās. Sākotnēji Muhamedam bija šamaniskas vīzijas. Tās ir poētiskākas, īsākas, vieglāk lasāmas. Vēlāk, kad viņš jau ir kopienas vadonis, soģis, likteņa lēmējs un laupītāju virsnieks, viņam ir jārisina laupījuma sadales jautājumi, mantošanas jautājumi. Tur jau nāk klāt tas, ko varētu saukt par garlaicīgu izpēti.

Vai Korānā arī, tāpat kā Bībelē, ir šie trīs cikli - vēsturiskais, ētiskais un pravietiskais?

Korāns ir pilnīgi cita lieta. Bībele ir bibliotēka, ko patiešām pa trim plauktiem var salikt. Korāns ir dažāda garuma sprediķi.

Vai var piekrist apgalvojumam, ka Korāns latviešiem ir kaut kas mentāli svešs?

Latviešu kristietība bija sveša latviešu dievestībai, pagānismam. Mēs saduramies ar jauniem kultūras faktiem. Konfūcisms, daoisms, budisms un viss kaut kas mums ir svešs. Bet mēs esam tik pašpārliecināti, ka ar savu iekšējo kultūras bagāžu un saviem reliģiskajiem priekšstatiem, ko guvuši no vecmammām, ejam droši pretī pasaulei. Gribam redzēt, kāda ir tā garīgā asinskrāsa citur.

Vai jūs piekrītat Hantingtona civilizāciju karu teorijai?

Absolūti nē. Civilizācijas ir dažādas valodas, kuras dažādi cenšas interpretēt un aptvert pasauli. Tām nav jākaro. Mēs varam tās salīdzināt pēc talantīguma, bet tajās nav nekā tāda, kas būtu risināms futbola laukumā vai karalaukā. Cita lieta ir, ka mūsu ģenētiskais kods ir bāzēts uz egoismu, uz atbildību par sevi un savu grupu. Tas ir tas, kas rada konfliktus, bet ne jau teksti.

Ja mēs pajautājam cilvēkam uz ielas kaut ko par islāmu, viņš visdrīzāk atcerēsies džihādu.

Arī šis ir jēdziens, ko var dažādi saprast. Džihāds tulkojot nozīmē «nopūlēties». Tas sākās ar karu islāma nodibināšanai pret Mekas pagāniem. Tātad sākās ar pilsoņu karu. Nopūlēties - tas nozīmē -vest pilsoņu karu. Laupīt. Tas nozīmē - dievnesība ar varu. Bet turpat Korānā ir teikts, ka tas neizdosies. Ticību ar varu uzspiest nevar. Tad zinātnieki strīdas. Viens saka, ka šī vieta Korānā nosoda vardarbīgās uzspiešanas metodes. Citi saka - šeit Dievs Muhamedam saka: jums neizdosies.

Vai džihāds dodas karā pret neticīgajiem vai arī pret citādi ticīgajiem?

Tā ir nopūlēšanās. Korāns saka, ka tad, kad ir beidzies mazais džihāds, t. i., mazā nopūlēšanās, - ieņemta Meka un no kāpas ir izmesti elku tēli -, tam seko lielais džihāds. Pret tumsu sevī, kas nomāc personību un neļauj viņam tiekties pretī radītājam. Tātad sevis pārveidošanas darbs. Nav teikts, ka džihāds ir, tā teikt, tikai karagājiens pret Meku, Konstantinopoli vai Ņujorku.

To es pieminu, jo cilvēkiem šīs ir pirmās asociācijas. Kā par pašnāvnieku, kurš apkāries ar spridzekļiem un veic teroraktus.

Tāpat kā mūsu kristietībā. Ir bijis periods, kad katoļiem ar pareizticīgajiem bija asiņains konflikts savā starpā. Tieši tāpat ir islāmā. Iekšējie konflikti - tas ir tas, ko mēs tagad redzam. Tie ir pat asāki konflikti nekā konflikti pret neticīgajiem. Jo tiem vēl ir tāds kā atgriešanās ceļš, bet, lūk, jums, kuri pieņēmuši ticību un pakļāvušies Dievam un pēc tam nodod savu pakļaušanos, - ar tiem jau ir cita runa. Tie ir ķeceri, un viņus gaida kakla tiesa. Tā ka tie iekšējie konflikti ir asāki. Par kādu krusta karu te var būt runa? Viņi savā starpā pusmēneša karus nemitīgi ved.

Kur īsti rodas šie iekšējie konflikti? Korāna dažādajās interpretācijās?

Tieši tāpat kā pēc Ļeņina, «Dieva vēstnieka», nāves Maskavas Kremlī sākās cīņa par varu.

Tātad cīņa par Muhameda «pareizo» pēcteci?

Jā. Vienai daļai cilvēku bija pilnīgi skaidrs, ka Muhameda znotam Alī nāksies pārņemt viņa varu un ka Muhameds pats tā ir iecerējis. Gluži kā Ļeņins Trockim, ka viņš nodos šo varu visgudrākajam un tuvākajam. Bet bija citi, kuri teica - nē, pagaidi, princips ir tāds, ka kalifs, Dieva vietnieks, var būt kaut vai nūbiešu vergs un melnādainais, ja draudze viņu ievēl. Un ievēlēja citu. Ja šiītu sēru dienās pabūsiet Azerbaidžānā vai Irānā, jūs dzirdēsiet, kā uzskaita visus sazvērniekus, nolādot viņus katru gadu. Un tad nav brīnums, ka arī uz ielas brauc un šauj. Nīst viens otru un spridzina mošejas.

Taču lasa vienu Korānu.

Jā, lasa vienu Korānu. Kaut gan ir zināmas interpretāciju atšķirības. Ar nolūku, lai to pārprastu un lai tas beigās iznāktu vienas vai otras grupas politiskajās interesēs. Tas faktiski ir paralēls tam, kas notika Kremlī pēc Ļeņina nāves.

Taču šie notikumi velkas jau ļoti ilgi.

Jā, tā tas ir, bet varbūt tagad beigsies. Pamazām arī viņi pietuvojas izpratnei, ka patiesība tomēr ir relatīva un ka šādā vai tādā mērā, ja arī Korāns ir Dieva prasība cilvēkiem, nevar izslēgt arī cilvēka līdzdalību teksta un priekšstatu radīšanā. Cilvēks ir mediators, un viņš ienes to cilvēcisko kā Dieva starpnieks.

Ko jūs domājāt, sakot, ka patiesība ir relatīva?

Patiesība katram ir sava, tā ir relatīva. Mums nav tādas dievišķas uztveres un analīzes spēju, lai mēs varētu pacelties virs visu cilvēku uztveres un analīzes līmeņiem. To varbūt var Dievs. To mēs arvien vairāk saprotam, kad mēs vairs nedzīvojam noslēgtās kopienās, kur visiem ir viena baznīca un pārliecība, ka mēs būsim izglābti, bet tie citi ies ellē. Tagad sajaukušies, mēs redzam, ka arī tie, kas dzīvo pēc citām formulām, veido paši savu programmu jeb garīgo pasauli. Arī viņu garīgā pasaule funkcionē. bet mēs katrs pie tām durvīm klauvējamies citādi.

Vai Sīrijas konflikts ir reliģisks?

Ilgi ir jāspriež, kas ir reliģisks konflikts. Viena no sektām - šiītu alavīti, kas man pašam ir simpātiskākā no visām. Viņi ir diezgan ķecerīgi, liberāli, vīna dzērāji. Viņiem ir brīnišķīga dzeja, viņi ir rīkojuši mūžam sacelšanās pret Stambulas sultāniem. Alavīti pagātnē ir bijuši tādā kā nospiestībā. Vienā no konfigurācijām spēcīgs alavītu vadonis, tagadējā Sīrijas prezidenta Asada tēvs, saveido koalīciju no dažādiem sīkmaņiem - kurdiem, kristiešiem. Sanāca, ka naudas viņiem ir vairāk nekā sunnītiem. Un viņi pārņem varu Sīrijā, kaut ir mazākumā. Tagad sunnīti sāk cīņu par savām interesēm. Agri vai vēlu vairākums prasa savas tiesības.

Kā jums šķiet, cik liels nopelns islāma iekšējos konfliktos ir mums, rietumniekiem?

Slepenie dienesti strādā profesionāli. Es negribu minēt, cik lielā mērā ir atbalstījuši tos, kas varētu būt Rietumu draugi. Var teikt tikai to, ka visbiežāk tā līdzdalība ir mazefektīva. Ka uzvar nevis tas, kuram palīdz Rietumi, bet tas, kurš uztver pārmaiņu nepieciešamību un kuram ir lielākas spējas ap sevi savākt cilvēkus.

Turcija varētu būt ES valsts, taču ir cilvēki, kuri par šo iestāšanās iespēju rauc degunu, apšaubot, ka musulmaņu valsts varētu kļūt par ES valsti.

Būs - gribot vai negribot... Osmaņu impērija vienmēr ir bijusi Eiropas koncertā, spēlējusi savu čarkstīgo turku vijoli.

Vai Turcija ir sekulāra valsts?

Jā, principiāli sekulāra valsts. Pat Turcijas islāmisti uzsver, ka viņi ir eiropieši. Reliģiskajos svētkos neaizmirst pielikt rietumniecisko šlipsi priekšā. Parādīt, ka ir eiropieši. Bet ne sliktāk var recitēt Korānu un dziedāt himnas kā tie irāņi, kuri staigā ar bārdiņu un šlipsi neliek, jo tā, tā teikt, ir Rietumu karātavu cilpa.

Visu interviju lasiet 10.septembra laikrakstā Diena.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Neizbēgamās ārkārtas vēlēšanas

Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē