"Mums viņiem ir jāsūta skaidrs ziņojums, ka nebūs tā, ka visiem, kam viņi ir apsolījuši šo laimīgo dzīvi šeit, tā tiks arī nodrošināta," uzsvēra Kozlovskis.
Eiropas robežu apsardzībai ir izveidota krasta un robežu apsardze ar ātro rezervi - 1500 robežsargu. Nepieciešamības gadījumā šie robežsargi var tikt nosūtīti uz to valsti, kura konkrētajā momentā pašu spēkiem netiek galā ar savu robežu uzraudzību, teica Kozlovskis.
Robežu ievainojamības novērtēšanai tiek gatavota metodoloģija, valstis aizpilda šo novērtējumu un šajā procesā būtiski bija izdebatēt dažādus praktiskos jautājumus, lai metodoloģija un izpratne par šo jautāju valstīm būtu vienota. Tas nepieciešams, lai nevienam pēc tam nerastos nevajadzīgi pārsteigumi, jo jaunais Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras Frontex paplašinātais mandāts paredz iespēju iejaukties kādas valsts robežas uzraudzībā, norādīja ministrs.
Frontex mandāta stiprināšana atgriešanas jomā ir liela nozīme, jo lielākā daļa bēgļu, kas patlaban ierodas Eiropā, sevišķi Itālijā, nav personas, kas būtu klasificējamas starptautiskajai aizsardzībai. Tādēļ svarīgi ir panākt efektīvu šo personu atgriešanu un tas ir jāorganizē Eiropas līmenī, neatstājot šīs problēmas risināšanu individuāli dalībvalstīm.
Otrs forumā apspriežamais jautājums bija saistīts ar Eiropas Savienības pilsoņu kontrolēšanu uz tās ārējām robežām, ar dalībvalstu datubāžu savienojamību un to efektīvu darbību. Tuvojas tūrisma sezona un viena lieta ir nodrošināt drošību, bet otra neradīt lielas rindas un neapmierinātību iedzīvotāju vidū. Apspriesta tika jaunās ieceļošanas - izceļošanas sistēmas jeb tā saucamo "biometrijas vārtu" uzstādīšana un ETIAS sistēmas ieviešana, kas ir līdzīga tai, kas patlaban darbojas ASV, kad iebraucot Eiropas Savienībā un Šengenas zonā personām būs jāsniedz informācija un tā tiks izvērtēta vēl pirms persona ir ieradusies, skaidroja ministrs.
Kā informēja, preses konferencē, tuvojas jaunais Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas periods, tādēļ diskutēts tika arī par finansiālajiem jautājumiem, lai nodrošinātu sauszemes robežu aizsardzību un Šengenas zonas nākotni.
Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns atzina, ka svarīgi ir nodrošināt ES ārējo robežu efektīvu aizsardzību un ieviest informācijas tehnoloģiju sistēmas, kuras būtu salāgojamas ar citu dalībvalstu sistēmām. Līdzīga konference pēc gada paredzēta arī Lietuvā, tādēļ Lietuvas iekšlietu ministram bija svarīgi redzēt, kas notiek šeit, lai labāk sagatavotos gaidāmajam pasākumam.
Vakar notikušajās Latvijas un Baltkrievijas robežsargu savstarpējās mācībās Lietuvas iekšlietu ministrs guvis pārliecību, ka sadarbība tiešām ir laba un sekmē robežu aizsardzību. Lietuvai viens no izaicinājumiem ir robeža ar Baltkrieviju, kur pastāvot gan migrācijas, gan kontrabandas problēmas.
Savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts atzina, ka valstu sadarbība sauszemes robežu aizsardzībā ir ļoti svarīga, jo izaicinājumu uz tām ir daudz un Šengenas zonu ir būtiski aizsargāt. Anvelts atzinīgi novērtēja Latvijas iekšlietu ministra iniciatīvu, par apmaiņu ar tiem normatīvajiem regulējumiem un iniciatīvām, kuras ir bijušas katrā no valstīm, jo šī pieredze dotu iespēju strādāt labāk.
Jau vēstīts, ka šodien Daugavpilī turpinās Šengenas zonas dalībvalstu ar ārējām sauszemes robežām ministru forums, kurā piedalās iekšlietu ministri, ministru vietnieki un eksperti no deviņām dalībvalstīm.
Sanāksmē piedalās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas iekšlietu ministri vai viņu vietnieki.
Foruma mērķis ir veicināt daudzpusējo sadarbību, dialogu, kā arī apmainīties ar labāko praksi, reaģējot uz aktuālajiem izaicinājumiem iekšlietu jomā, lai nodrošinātu Šengenas zonas ārējās robežas un līdz ar to visas Šengenas telpas drošību.