Krievija pārmet Latvijai preses brīvības principu ignorēšanu

Latvijas uzņemtais kurss "ir pretrunā ar sludināto uzticību "eiropeiskajām vērtībām"", un "to nevar vērtēt citādi kā vārda un preses brīvības pamatprincipu ignorēšanu", norādīts ministrijas paziņojumā.Ministrija paudusi cerību, ka starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvja masu mediju brīvības jautājumos birojs, "adekvāti novērtēs šo nedraudzīgo Rīgas rīcību".Krievijas vēstniecība Latvijā arī paudusi cerību, ka Latvijas lēmumam uzmanību pievērsīs starptautiskās tiesības.Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēma uz sešiem mēnešiem Latvijas teritorijā aizliegt retranslēt un izplatīt TV programmu Rossija RTR.Padome 2015.gada laikā atkārtoti konstatēja rupjus pārkāpumus televīzijas kanāla Rossija RTR pārraidītajos raidījumos, kuros pārkāpts gan Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL), gan arī Eiropas Savienības (ES) Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.Jau iepriekš izskanēja, ka NEPLP konstatējusi nopietnus pārkāpumus Krievijas telekanāla RTR Planeta saturā un šī iemesla dēļ gatavojas ierobežot tās translāciju Latvijā. Padomes priekšsēdētāja Aija Dulevska norādīja, ka par to informēta arī Eiropas Komisija (EK) un tiek pieļauts, ka nāksies domāt par "kardinālu risinājumu". Ja EK lēmums būs pozitīvs, Latvijas teritorijā kanāla pārraide varētu tikt slēgta.NEPLP 2014.gadā pieņēma lēmumu uz trim mēnešiem ierobežot TV kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā, jo programmas ziņu un citos raidījumos konstatēta kara propaganda, kas pārkāpj EPLL. Šāda informācija programmā Rossija RTR tikusi atspoguļota regulāri.Minētais NEPLP lēmums stājās spēkā 2014.gada 8.aprīlī, bet no tā paša gada 8.jūlija to atkal ļāva retranslēt.Izpildot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, NEPLP pērn septembrī nosūtīja informatīvu vēstuli EK, TV programmas Rossija RTR veidotājiem un Zviedrijas mediju regulatoram, kurā brīdināja par iespēju ierobežot Rossija RTR retranslāciju Latvijā, ja programmā tiks pieļauti atkārtoti pārkāpumi.Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva nosaka kārtību, kādā ierobežojama naidu kurinoša satura izplatīšana ES valstu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.Veicot Rossija RTR monitoringu, NEPLP konstatēja, ka 2015.gada 18. un 19.janvāra, kā arī 2015.gada 6.jūlija raidījumos ir saskatāmas naida kurināšanas pazīmes. Raidījumos par notikumiem Ukrainā raidījumu autori mērķtiecīgi cenšoties auditoriju pārliecināt par noteiktu, raidījuma dalībnieku vairākuma pārstāvēto uzskatu pareizību. Šādu "diskusiju" rezultātā raidījuma auditorijai tiek pasniegts acīmredzami vienpusīgs faktu atspoguļojums, un "diskusijas" dalībnieku tendenciozā atlase pati par sevi acīmredzami neatbilst vispārpieņemtiem žurnālistikas un ētikas principiem."Vairākās raidījuma epizodēs mērķtiecīgi izskan viedokļi par to, ka Ukraina ir fašistiska valsts, Ukrainā pie varas ir noziedznieki/fašisti, kuri neleģitīmi sagrābuši varu, Ukraina ir deģenerējusies valsts. Ukraina vērš genocīdu pret krieviem un pret citiem savas valsts iedzīvotājiem. Ukraina ir agresors. Ar Ukrainu nav iespējamas nekādas sarunas, tādēļ to nepieciešams militāri iznīcināt. Rietumu valstis atbalsta fašismu Ukrainā," bija teikts NEPLP paziņojumā.Savukārt 2015.gada 6.jūlijā ziņu raidījumā izplatīts sižets par sadzīves konfliktu Jūrmalā. No raidījumu vadītāju sižeta pieteikuma secināms, ka sižeta mērķis ir skaidrot, vai etniska rakstura konflikti ir izplatīta problēma Latvijā. Sižetā atspoguļots tikai vienas no konfliktā iesaistītajām pusēm paustais viedoklis, kura sižetā attēlota kā cietusī puse.Vienīgais viedokļa sniegšanai pieaicinātais eksperts sižetā norāda, ka Latvijā pastāv ilgstošs etnisks konflikts un valsts mērķtiecīgi izraisa šādu konfliktu, kā arī norāda uz to, ka šādu politiku Latvijas valstij uzspiežot amerikāņi. Tai pašā laikā sižetā norādīts, ka Latvijā kāds ārsts atteicis sniegt palīdzību krievvalodīgajam tā iemesla dēļ, ka pacients nav pārzinājis latviešu valodu. Sižetā paustie apgalvojumi nav apliecināti ar faktiem. Turklāt sižeta veidotāju izteikumi pauž atbalstu konfliktā iesaistītajai pusei, kura attēlota kā cietusī puse.Līdz ar to sižetiskā struktūra un sižeta vēstījums krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kā arī citai programmas auditorijai varot radīt iespaidu, ka Latvijā gan valsts, gan latviski runājošie iedzīvotāji sistemātiski uz krieviski runājošiem iedzīvotājiem izdara spiedienu etnisku apsvērumu dēļ.Šāds sižeta saturs un formāts krieviski runājošos Latvijas iedzīvotājos var radīt naidīgu attieksmi gan pret līdzcilvēkiem - latviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem -, gan Latvijas valsti un tās rietumu sabiedrotajiem, norādīja NEPLP paziņojumā.Abos norādītājos gadījumos tika konstatētas EPLL 26.panta 3.punkta pārkāpumu pazīmes, proti, ir izplatīts mudinājums uz naida kurināšanu, bet 2015.gada 18. un 19.janvāra pārraidēs konstatējamas arī EPLL 26.panta 4.punkta - aicinājuma uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu - pārkāpumu pazīmes.Tā kā Latvijas teritorijā retranslētā Rossija RTR programma atrodas Zviedrijas jurisdikcijā, Latvija, konstatējot EPLL pārkāpumus, nevar veikt aktīvas darbības minētā satura ierobežošanai vai sodīt programmas veidotāju par Latvijas likumam neatbilstoša satura izplatīšanu.Tomēr NEPLP ir tiesības ierobežot programmas Rossija RTR retranslāciju Latvijas teritorijā. Veicot retranslācijas ierobežošanas pasākumus, jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 10.marta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva. Direktīvā noteikts, ka dalībvalsts var uz laiku pārtraukt televīzijas retranslāciju no citām valstīm, ja raidorganizācija gada laikā vismaz divas reizes ir pārkāpusi direktīvas nosacījumus, proti, ierobežot retranslāciju var pēc trešā pārkāpuma.