"Es saprotu cilvēku vēlmi redzēt kaut ko ļoti, ļoti īsu un konstruktīvu. Bet, no otras puses, mums ir jāapzinās objektīvie ierobežojumi, ka mēs nevaram iekļaut visu to informāciju, ko no mums prasa Ministru kabineta noteikumi uz trim lappusēm. Tas vienkārši nav fiziski iespējams," teica Krieviņš.
Viņš kā piemēru minēja citu valstu līdzīgus attīstības plānošanas dokumentus, kur, piemēram, Ungārijai tas sastāv no 225 lappusēm, Vācijai - no 222, bet Īrijai - no 265 lappusēm. "Nav jau lappušu skaitā visa sāls. Sāls ir kvalitātē un skaidrībā, uz kurieni mums ir jāiet," piebilda PKC vadītājs.
Tomēr vienlaikus no ministru un citiem publiskajiem komentāriem viņš esot sapratis, ka ir vēlme pēc tādas īsas, ideoloģiskas vīzijas, kur ikvienam iedzīvotājam būtu skaidrs, uz kurieni Latvijai ir jādodas. Tāpēc arī PKC par vienu no uzdevumiem, sagatavojot NAP 2014.-2020.gadam gala redakciju, ir izveidot šādu priekšlikumu īsai, ļoti saprotamai vīzijas sadaļai.
Tajā pašā laikā viņš arī aicina saprast, ka ir jānošķir divu veidu dokumenti, kur viens no tiem ir klasisks plānošanas dokuments ar noteiktiem kritērijiem, kur nav iespējams izlaist nedz mērķu sadaļu, nedz uzdevumu un aprakstošās sadaļas.
"Vienlaikus mēs skatāmies uz šo īso dokumentu, kas ir dokumenta vīzijas sadaļa, kas tiešām varētu būt līdz piecām lappusēm, kur vienkāršā valodā, bez tehnokrātiskas pieejas, ir pateikts, kas ir būtiskākās lietas, kādi rādītāji ir jāsasniedz. Nu acīmredzot tas ir jādara, jo šāds pieprasījums ir," viņš noteica.
Savukārt, runājot par patlaban notiekošo sabiedrisko apspriešanu plānam, viņš pauda cerību, ka iedzīvotāji vairāk sniegs konstruktīvus priekšlikumus par to, kas no plāna būtu svītrojams ārā, nevis ko būtu jāiekļauj papildus.
Tāpat kā pirmajā sabiedriskajā apspriešanā, arī šajā NAP izstrādātāji sola rūpīgi iepazīties ar katru priekšlikumu un domāt par tā integrēšanu plānā. Iedzīvotāji individuāli tiks informēti, - priekšlikums ir vai nav ņemts vērā un kāds tam ir pamatojums.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ apstiprināja NAP sākotnējo redakciju un ir sākusies mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana, kuras laikā ikviens iedzīvotājs un sabiedriskā organizācija var iesniegt NAP mājaslapā priekšlikumus plānam.
Komentārus un priekšlikumus ikviens iedzīvotājs un nevalstiskā organizācija ir aicināts iesniegt līdz šā gada 15.septembrim, izmantojot saiti uz tiešsaistes forumu http://www.nap.lv/kā-es-varu-palīdzēt.
NAP2020 ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija2030) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP2020, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli, - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
Saskaņā ar līdz šim noteikto plānu līdz gada beigām ir jābūt Saeimas lēmumam par NAP gala versiju.