Kā informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska, otrdien politiskās apvienības deputāti ir saņēmuši Kūtra atbildi uz vēstuli, kurā viņš kā sabiedrībā atzīts juridiskās domas veidotājs bija lūgts izvērtēt un sniegt savu viedokli par Latvijas pievienošanās eirozonai tiesiskajiem aspektiem. "ZZS pauž gandarījumu, ka Latvijā atzītā konstitucionālo tiesību eksperta viedoklis sakrīt ar ZZS viedokli par tautas tiesībām lemt par eiro ieviešanu," sacīja Jurševska.
Uz jautājumu, vai tautas nobalsošanai par eiro ieviešanu Latvijā būtu jābūt saistošai vai konsultatīvai, Kūtris kā lietpratējs tiesību zinātnē atbildējis, ka likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 1.pantā ir izsmeļoši uzskaitīti gadījumi, kad rīkojama tautas nobalsošana, un šajos gadījumos tautas nobalsošanā pieņemtais lēmums ir saistošs. "Jautājums par eiro ieviešanu varētu tikt saistīts ar minētā panta 6.punktu kā "jautājums par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES)"," skaidro Kūtris.
Savukārt konsultatīva rakstura tautas aptauju jeb plebiscītu var organizēt jebkurā jautājumā, un tā drīzāk ir politiska izvēle, uzskata ST priekšsēdētājs. "Atkarībā no organizatora izvirzītā mērķa un citiem faktoriem, piemēram, nespējas nodrošināt saistošā referenduma noteikšanas prasības, tautas aptauja var notikt arī par jautājumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu," teikts ZZS Saeimas frakcijas deputātiem adresētajā atbildes vēstulē. Atbildot uz jautājumu, vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES, Kūtris vēlreiz uzsvēris, ka viņam kā konstitucionālās tiesas tiesnesim ir jāatturas no šāda vērtējuma sniegšanas, jo to var vērtēt tikai ST savā spriedumā.
Piemēram, tā saucamajā Lisabonas līguma lietā ST tiesneši 2009.gadā vērtēja attiecīgu izmaiņu nosacījumos par Latvijas dalību ES būtiskumu, atgādina Kūtris. Toreiz ST atzina, ka "kompetenču nodošana [ES institūcijām] nevar sniegties tiktāl, ka tā pārkāptu uz likuma varu un pamattiesībām balstītas neatkarīgas, suverēnas un demokrātiskas republikas pamatus. Tāpat tā nevar ietekmēt pilsoņu tiesības lemt par demokrātiskai valstij būtiskiem jautājumiem."
"Izšķiršanās par politiski lietderīgāku risinājumu visupirms ir tieši demokrātiski leģitimēta parlamenta pienākums. [..] Satversmes 68.panta 4.daļa kā priekšnoteikumu tam, lai tauta varētu īstenot savas tiesības līdzdarboties lēmuma pieņemšanā attiecībā uz ES līgumu grozījumiem, paredz vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījumu. Lai gan šo tautas tiesību izmantošanai ir paredzēts priekšnoteikums, ST nevar pārvērtēt atsevišķu Satversmes normu konstitucionalitāti, jo šāds izvērtējums būtu ārpus tās kompetences. Tomēr ST "de lege ferenda" arī piekrīt M. [Mārtiņa] Paparinska norādītajam, ka tautas nobalsošanai neapšaubāmi ir būtiska nozīme šādu valstiski svarīgu lēmumu leģitimēšanā," atbildes vēstulē Saeimas ZZS frakcijas deputātiem ST spriedumu Lisabonas līguma lietā citējis Kūtris.
Jau ziņots, ka opozīcijā esošās partijas novembra vidū lūdza Kūtrim sniegt oficiālu viedokli par iespēju virzīt tautas nobalsošanai jautājumu par eiro ieviešanu. Kā uzskata ZZS, rīkojot referendumu, tiktu nodrošināts, ka šāda svarīga jautājuma pieņemšanā piedalās likumdevējs - Latvijas tauta -, iepriekš informēja ZZS biroja vadītāja Jurševska. Viņa piebilda, ka šādai iespējai ir jārod juridiski korekts risinājums. Arī "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputāti bija parakstījuši Kūtrim adresētu vēstuli "Par Latvijas pievienošanos eiro valūtai".
ZZS un SC no ST priekšsēdētāja vēlējās sagaidīt atbildi uz jautājumu, vai būtu tiesisks pamats saistoša referenduma rīkošanai par eiro ieviešanu Latvijā, kā arī vai pievienošanās eirozonai būtu interpretējama kā būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES un Satversmes 68.panta izpratnē šis jautājums nododams tautas nobalsošanā pēc vismaz puses Saeimas locekļu pieprasījuma.
SC deputāts Andrejs Elksiņš iepriekš skaidroja, ka vēstulē Kūtris lūgts atbildēt, vai šāda referenduma rezultāts būtu konsultatīvs, vai arī tas būtu tiesiski saistošs.
Deputāti vēstulē Kūtrim lūdza izvērtēt un sniegt viedokli kā sabiedrībā atzītam juridiskās domas veidotājam.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā parlamentā konceptuāli atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kuru parlamentā galīgajā lasījumā plānots pieņemt 31.janvārī, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V). Valdība iecerējusi, ka Latvija eiro pievienosies 2014.gadā.