Laikraksts: Bērziņš izvairās no Rumbulas memoriāla apmeklēšanas kopā ar Izraēlas prezidentu

Izraēlas prezidentam Šimonam Peresam vizītes laikā Latvijā paredzēta tikšanās ar Bērziņu, kā arī Peress paudis vēlēšanos kopā ar Bērziņu apmeklēt Rumbulas memoriālu.Bērziņa pārstāvji Izraēlas pusi informējuši, ka Latvijas prezidents ieplānotās piemiņas ceremonijas Rumbulā laikā ir aizņemts.Tomēr Izraēlas vēstniecība Latvijā un vairākas augsta ranga amatpersonas laikrakstam Haaretz paudušas pārliecību, ka Bērziņš vēlas izvairīties no ceremonijas, lai neradītu iespaidu, ka Latvija uzņemas atbildību par līdzdalību nacistu veiktajos ebreju slaktiņos Latvijā."Augsta ranga amatpersonām pēc sarunām ar latviešiem radās iespaids, ka patiesais iemesls atteikumam ir nevis noslogotība vai tehniski jautājumi, bet drīzāk politiski un nacionāli jūtīga nostāja. Latvijas valdība gadiem ir atteikusies atzīt, ka Rumbulas mežā nogalinātie Latvijas pilsoņi dzīvības zaudēja tikai tāpēc, ka viņi ir ebreji," raksta Haaretz.Avīze apgalvo, ka "1965.gadā jaunu cilvēku grupa no Rīgas ieguva valdības atļauju Rumbulas mežā uzstādīt pieticīgu monumentu. Uz pieminekļa bija rakstīts, ka apglabātie ir nacistu nogalināti Padomju Savienības pilsoņi, kurus nogalinājuši nacisti, nepieminot viņu ebreju tautību. (..) Tikai 2002.gadā Latvijas valdība atjaunoja pieminekli, pirmo reizi tam pievienojot ebreju simbolus".Haaretz gan nepiemin, ka minētajā 1965.gadā Latvija vēl ietilpa Padomju Savienības sastāvā.Savukārt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vietnē pieejamā informācija vēsta, ka "1964.gada sākumā vietējiem ebreju aktīvistiem izdevās pārvarēt padomju varas iestāžu pretestību un panākt piemiņas akmens atklāšanu Rumbulā ar uzrakstu ''Fašisma upuriem'' ne tikai latviešu un krievu valodās, bet arī jidišā".Haaretz uzsver, ka "Latvijas valdība līdz pat šai dienai neatzīst Latvijas pilsoņu lomu, līdzdarbojoties nacistu veiktajā ebreju iznīcināšanā".Kā ziņots, Latvijas oficiālā pozīcija latviešu leģiona vērtējumā balstīta uz 1950.gada 12.septembra ASV Pārvietoto personu komisijas secinājumu. "Baltijas ieroču SS vienības to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību," pausts šajā secinājumā.Haaretz arī apgalvo, ka "katru gadu 16.maijā SS rindās karojošie Latvijas veterāni svin datumu, kad 1941.gadā viņu valstī ienāca nacistiskā Vācija".Kā zināms, nacistiskās Vācijas invāzija Latvijas teritorijā sākās 1941.gada 22.jūnijā, bet Rīgā vācu karaspēks ienāca 1.jūlijā.Domājams, ka laikraksts vēlējies atsaukties uz 16.martu - latviešu leģionāru atceres dienu, kas nav iekļauta Latvijas oficiālo svinamo dienu sarakstā.Izraēlas prezidenta rezidence aicinājusi Izraēlas holokausta upuru memoriālo muzeju _Yad Vashem _šajā jautājumā vērsties pie Latvijas valdības, kā arī lūgusi Latvijas vēstniecību Izraēlā nodot vēstījumu, ka Peress vēlētos ar Bērziņu kopā apmeklēt piemiņas ceremoniju Rumbulā.