LDDK atgādināja, ka finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas vadībā vakar, 24.jūlijā, notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēde, kurā sociālie un sadarbības partneri apsprieda Saeimā saņemtos priekšlikumus nodokļu reformas likumprojektu paketei.
"Darba devēji, kā sociāli atbildīgi uzņēmēji, atbalstīja arī ierosinājumu, kas veiktu sistēmiskas izmaiņas un palīdzētu nodzēst ugunsgrēku veselības aprūpē, paaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) par 1% un to novirzot obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanā, sākot veidot valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu," uzsvēra LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, piebilstot, ka tas veiksmīgi tiek īstenots citās valstīs, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv.
LDDK arī informēja, ka sociālie partneri vienojās par kompromisu - nodokļu reformā iekļaut obligātās veselības apdrošināšanas komponenti 1% apmērā no esošās sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes, lai mazinātu Latvijas darba devēju izmaksas, kas attiecināmas uz darbinieku veselības aprūpes finansēšanu un uzlabotu veselības aprūpes sistēmu. Ņemot vērā NTSP Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē apspriesto, ne visi valdības pārstāvji ir gatavi pildīt vienošanos, jo veselības apdrošināšanas vietā vēlas ieviest papildu maksājumu, kas nenodrošinās jaunas sistēmas izveidi.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā piektdienā pēc plašām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus. Likumprojektus galīgajā lasījumā paredzēts skatīt ceturtdien, 27.jūlijā.
Kā vēstīts, apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.
Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu - fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece - personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.