"Bez šaubām, mēs izprotam Dziesmu un deju svētku nozīmi latviešu kultūrā, taču uzskatām, ka jautājums par brīvdienas piešķiršanu vai darba dienas pārcelšanu risināms sociālā dialoga ietvaros, katrā uzņēmumā, kur tas ir aktuāli, izprotot darbinieku un kolēģu vajadzības un prioritātes, vienojoties par piemērotāko risinājumu. Turklāt jārēķinās, ka dažādās nozarēs ir atšķirīgi darba principi un grafiki, lai būtu iespējams tik vienkārši visiem piemērot vienādu pieeju," atzina LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku tradīciju nozīmību latviešu kultūrā, ir darba devēji, kuri jau praktizē pārceltās darba dienas principu. Darba devēji atbalsta sociālā dialoga pieeju darba attiecību jautājumu risināšanā, kas paredz iespēju gan darba devējam, gan darba ņēmējam sarunu ceļā vienoties par līdzsvarotām attiecībām un darba nosacījumiem.
Kā vēstīts, lai radītu iespēju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam
interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē, Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā,
konceptuāli atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.