Iztēlojieties, lūdzu, ka esat jaunietis, kurš prāto, kur tālāk iegūt vislabāko iespējamo mākslas izglītību. Iesitat Google "best Europe art academies", tur LMA neizlec, un jūs pavadāt naktis neziņā – iesniegt dokumentus tepat, jo jums ir zināmas patriotiskas jūtas, vai tomēr braukt prom. Kā varat reklamēt Latvijas Mākslas akadēmiju – kāpēc palikt mācīties tieši šeit, kad visa pasaule ir vaļā?
Mākslas akadēmijai ir senas mākslas izglītības tradīcijas. 2019. gadā svinēsim simtgadi. Zīmēšana, gleznošana, veidošana, mākslas vēsture un pētniecība ir sākums plašajam mākslas ceļam. Mūsu studenti, iestājoties kādā specialitātē, var papildus apgūt lietas, ko māca citās apakšnozarēs, tādā veidā kristalizējot sevī radošo domu, ko viņi vēlas attīstīt. Mūsu pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un azartiski radoši. Attiecības ir kā meistars un māceklis, drīzāk pat kā meistars un meistars. Agri vai vēlu, pabeidzot akadēmiju, mākslinieki satiekas kopējos projektos gan šeit, gan pasaulē. Vēl, lai reklamētu mūsu akadēmiju, ir jāsaka, ka pa šiem gadiem tā ir kļuvusi internacionāli atpazīstama. Mums ir vairāk nekā 100 sadarbības partneru Erasmus+ programmā Eiropā, Amerikā, Honkongā un citās valstīs. Katru gadu pie mums atbrauc apmēram 35 Erasmus studenti, tādējādi veidojot internacionālu studiju vidi. Vairāk nekā 40 mūsu studentu katru gadu brauc uz Erasmus skolām.
Cik lielā mērā LMA studenti iesaistās un ienāk Latvijas mākslas dzīvē jau studiju laikā? Cik, jūsuprāt, tas ir svarīgi?
Attīstībai būtu jābūt tādai, ka students redz perspektīvu, kas viņu sagaida pēc studijām. Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA) ir ELIA mākslas augstskolu apvienībā (The European League of Institutes of the Arts – red.), septembrī tā rīkos konferenci Māksla kā iztikas avots /Making a Living from the Arts. Par to domā visā pasaulē. Studenti kā bites varētu lidot no vienas apakšnozares uz otru un paņemt kādu mākslas šūnu sev, pēc tam izpaužot to savos darbos. Glezna, instalācija, video var veidot vienotu kompozīciju. Šādi daudzslāņaini, piesātināti darbi uzrunā. Piemēram, bakalauros Laurai Veļai bija ļoti interesants darbs, kurā viņa pētīja savu ģimenes vēsturi, – izlika gleznas, bija arī videostāsts un animācija. Tas viss kopā radīja ļoti tēlainu un vēstījošu mākslas tēlu. Arī vieslektoru klātbūtne paplašina LMA studiju virtuvi.
Vieslektoru piesaistīšana – tas būs viens no jūsu galvenajiem darbības virzieniem?
Jā. Tas rada starptautisku sajūtu. Arī Erasmus studentiem ir interesanti, ka viņi šeit sastop gan Latvijas pasniedzējus, gan vieslektorus no Eiropas un Amerikas. Piemēram, šogad maģistra darbu aizstāvēšanā eksāmenu komisijas goda priekšsēdētājs bija Garijs Šneiders no Ņujorkas prestižā Pratt institūta (Pratt Institute School of Design – red.). Viņš bija patīkami pārsteigts, redzot dizaina un mākslas mijiedarbību, mums ir 15 apakšnozares, un tās bagātina cita citu. Viņu pārliecināja diplomdarbu kvalitāte un studentu ļoti labās svešvalodu zināšanas. Dizaina nodaļu vada Holgers Elers, kurš vairākkārt ir apbalvots ar Red Dot (starptautiska dizaina balva, ko katru gadu piešķir Design Zentrum Nordrhein Westfalen, Vācijā – red.). Pirms pāris dienām beidzās Dizaina diplomandu dienas, izstāde liecina, ka diplomandiem ir ļoti skaidrs vēstījums, ko viņi grib pateikt. Darbi ir ļoti dažādi, sākot ar interneta un video pielietojumu un beidzot ar diplomdarbiem, kur ir domāts par bezpilotu auto, kas varētu pārvadāt sūtījumus, ir diplomandi, kas domā par skaņu, citi – par to pašu velosipēdu. Vides mākslas studente Zane Kalniņa Erasmus+ apmaiņā studēja Honkongā Politehniskā institūta Dizaina skolā, rezultātā tapa pētījums, kā šo pilsētu padarīt interesantāku un atvērtāku sabiedrībai. Ir diplomandi, kas risina sociālā dizaina tēmas.
Modes apakšnozarē Evija Šaitere ar savu modes kolekciju Backbone jauno modes dizaineru konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 daudzu mākslas augstskolu konkurencē ieguva galveno balvu. Vizuālajā mākslā varu minēt Klāvu Lori, kurš triumfēja 2015. gadā Parīzē laikmetīgās mākslas biennālē Eiropas jaunrade (JCE. Jeune creation Europeenne. Biennale d’art contemporain – red.). Šādi mūsu studentu sasniegumi starptautiskajā arēnā ļoti iepriecina.
Lauriem var piemetināt arī šogad maijā publicēto Guardian rakstu, kurā bija pievērsta uzmanība LMA Dizaina nodaļas absolventa Naura Cinovica "krokainajiem" šķīvjiem (plašāk: www.crinklyplate.com), kas paredzēti, lai apmānītu cilvēka prātu un ļautu patērēt mazāk ēdiena. Vai akadēmijas mājaslapā ir apkopota LMA studentu un absolventu slavas zāle? Tas varētu būt uzskatāms "trumpis", piesaistot potenciālos studentus?
Tas ir viens no darāmajiem darbiem. Citās Eiropas augstskolās tā ir, kad «uzklikšķina» augstskolu, pirmie parādās absolventi. Svarīga ir sadarbība ar studentu padomi un pēc tam ar absolventiem, jo tādā veidā varam izskatīt labās un varbūt ne tik labās lietas. Runājot par attīstību, mums ir jauna apakšnozare – Kustība, attēls, skaņa. Reflektantiem ir liela interese par vizuālo komunikāciju, jo pēc tam ir iespējams integrēties reklāmas biznesā un dažādās gan mākslas, gan biznesa izpausmēs. Dizainā ir interjera apakšnozare, metālā ir juvelierizstrādājumu apakšnozare, grafikā ir grāmatu ilustrācija. Vēl mūsu studentiem būtu jāsniedz dziļākas zināšanas par pašmenedžmentu, lai viņi pēc tam varētu integrēties ļoti dinamiskajā un atvērtajā pasaulē. Maģistrantūrā būtu jāievieš pārdomāts priekšmets angļu valodā, lai vēlāk bez barjeras varētu sevi prezentēt svešvalodu vidē.
Gribētu precizēt. Vai jau tie reflektanti, kas LMA sāks studēt rudenī, varēs paši veidot savu priekšmetu kombināciju saskaņā ar savām interesēm, vai tā pagaidām ir tikai iecere? Arī jaunais Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis runā par šādu moduļu sistēmu kā auglīgāko mūsdienu studentiem.
Maģistrantūrā tāda varētu būt. Students iespēju robežās izvēlas A, B un C priekšmetus un īsteno savu sapni, kuros priekšmetos viņš grib iedziļināties.
Šobrīd tā vēl nav, bet jūs veidosiet šādu sistēmu?
Jā, tas ir jāveido. Tas, protams, prasa elastību gan no pasniedzējiem, gan studiju vadībā. Tāpat kā Kultūras akadēmijai un Mūzikas akadēmijai mums ir iecere veidot praktisko doktorantūru, kur doktora grādu var iegūt, aizstāvot teorētisko un praktisko daļu. Lietuvā, Igaunijā un citur Eiropā ir šādas iespējas. Svarīga ir gan sadarbība starp mūsu trīs mākslas augstskolām, gan arī kaimiņu pieredze Lietuvā un Igaunijā. Ir jānostiprina trīs pakāpju cikls – bakalaurs, maģistrs un doktorants.
Visu interviju lasiet trešdienas, 19.jūlija laikrakstā Diena!
academies????