Komisijas priekšnieks Gunārs Kūtris (NSL) vēlējās zināt, vai Latvijai bija iespējams noslēgt izdevīgāku Citadele pārdošanas līgumu un ko PA darīja, lai līgums būtu pēc iespējas izdevīgāks valstij. Loginovs atbildēja, ka, runājot par bankas pārdošanas darījumu, ir jāņem vērā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija. "Būtu bijusi citāda situācija un tirgus, nosacījumi varēja būt labāki. Neko labāku šajā situācijā neredzu," uzsvēra PA vadītājs.
Savukārt komisijas loceklis Mārtiņš Bondars (LRA) vaicāja, ja gadījumā Citadeli pārdotu šodien, vai bankas cena būtu augstāka. Loginovs atzina, ka šodien cena nebūtu labāka, bet, ja nebūtu sācies karš Ukrainā, bankas cena būtu bijusi augstāka.
Tāpat Bondars aicināja PA vadītāju skaidrot, kurš īsti uzņemas atbildību par bankas pārdošanu. Loginovs informēja, ka nav vienas atbildīgās personas, bet gan visi, kas bija iesaistīti šī jautājuma risināšanā, tostarp PA, Ekonomikas ministrija (EM) un valdība. Pēc Loginova teiktā, par bankas pārdošanas līgumu atbildību uzņemas PA, bet valdība par to nav atbildīga.
"Līgumu gatavoja PA sadarbībā ar juridiskajiem un finanšu konsultantiem, EM to prezentēja valdībā, bet Ministru kabinets attiecīgi pieņēma lēmumu," sacīja Loginovs.
Tāpat ceturtdien Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija vienojās, ka turpmākajās sēdēs tā tiksies ar citiem ministriem, ar kuriem līdz šim nav notikusi saruna par Citadeles darījumu, kā arī komisijas locekļi vienojās aicināt uz kādu no nākamajām sēdēm Citadeles valdes priekšsēdētāju Gunti Beļavski un bankas investoru grupu Ripplewood pārstāvošo Timu Kolinsu.
Kā ziņots, 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, līdz ar to Ripplewood un 12 starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro.