Viņa norādīja, ka būtiski panākt vienošanās par to, kā ar šo Radošo personu un organizāciju likumu virzīties tālāk uz priekšu un kā tajā definēt atbalstu radošajām personām un organizācijām.
Vienlaikus Melbārde atzinīgi vērtēja pērn paveikto atalgojuma jautājuma risināšana, turklāt norādīja, ka pedagogu algu reformu rezultātā arī kultūrizglītībā strādājošo pedagogu atalgojums ir palielinājies.
Pēc Melbārdes paustā, 2017.gadā kultūrizglītībā strādājošo atalgojuma pieauguma nodrošināšanai paredzēti 8,6 miljoni eiro, teātrī, koncertorganizācijās, operā un baletā strādājošajiem - 1,77 miljoni eiro, savukārt mantojuma iestāžu darbiniekiem - 293 060 eiro. Īpaši jāstrādā ar mantojuma nozarē strādājošo atalgojumu, kas reizēm ir pat zem valstī vidējā atalgojuma, piebilda Melbārde.
Viņa pastāstīja, ka liels darbs pērn paveikts arī kultūrizglītības profesionālajā un vidējā līmenī, proti, notika aktīvs darbs pie Kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetences centru(PIKC) izveides - izveidota Nacionālo Mākslu vidusskola un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola. Turpmāk plānots izveidot kompetenču centru Latgalē, Daugavpilī.
Melbārde norādīja, ka tāpat pagājušā un šī gada būtiskas prioritātes ir Latvijas simtgades svinības un mediju politikas pamatnostādnes.
Ministre savas runas beigās atzīmēja, ka Latvija patlaban kultūras patēriņa ziņā Eiropā atrodas 6.vietā, viņa atzinīgi vērtēja faktu, ka 95% Latvijas iedzīvotāju aktīvi iesaistās kultūras norisēs, kā arī pauda viedokli, ka 2016.gadā pierādīts, ka kultūra ir konkurētspējīga eksporta prece.