Daži valdības pārstāvji jau publiski brīdinājuši, ka Latvija no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm no notikumiem Ukrainā un to atbalsīm cietīs vissmagāk. Tiek runāts par nepieciešamību pārskatīt ekonomiskās prognozes, budžeta parametrus utt. Kā situācija izskatās no uzņēmēju, LDDK, pozīcijām?
Nu jā, nav jauki dzirdēt šādus brīdinājums, faktu konstatāciju, bet nedzirdēt par rīcības plānu... Tas, ka sankcijas nenāk par labu nevienai no pusēm, tāpat ir skaidrs.
Labi, vispirms paskatāmies uz statistiku. Ukraina mūsu eksportā veido apmēram 1%, Krievija - mazliet virs 11%. Tas nozīmē, ka problēmas Ukrainā gan jau mēs kaut kā absorbēsim, Krievijas ietekme - jā, nozīmīga. Bet atkal - ja paskatās, kas kopumā veidojis Latvijas eksporta kāpumu pērn, mēs redzam eksportu uz ES kā dzinējspēku. Savukārt tas liecina, ka mūsu uzņēmēji spēj ātri pārorientēt savu eksportu.
Respektīvi - jau pirms krīzes Ukrainā?
Jā. Šī diversifikācijas māka mūs glābj. Un es nedomāju, ka nepieciešams situāciju dramatizēt. Piemēram, ja paskatāmies kartē, redzam, ka mūsu ostas Krievijai būs vajadzīgas jebkurā gadījumā. Tādēļ, manuprāt, patlaban pareizāk - gan politiķiem, gan uzņēmējiem - būtu neskriet ar skaļiem paziņojumiem. Ir jānogaida. Protams, visi domā par to, "kā būs, ja būs"? Tad arī reaģēsim.
Latvija maz ko var ietekmēt tajā, kā diemžēl risinās procesi Ukrainā, Krievijā, Kremļa attiecībās ar Rietumiem. Tomēr - kas būtu tas, ko Latvijas valdība uzņēmēju skatījumā varētu darīt, lai mazinātu krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku?
Valdība var mērķtiecīgi palīdzēt uzņēmējiem pārorientēties uz citiem tirgiem - izmantojot pieejamos eksporta veicināšanas mehānismus. Un, protams, mēs vēlētos, lai mūsu politiķi aktīvi piedalītos diplomātijā kā samierinātāji, kompromisa meklētāji. Mums galu galā ir īpaša Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome, to vada ārlietu ministrs, viņa vietnieks ir ekonomikas ministrs. Padomē ir premjera un Valsts prezidenta pārstāvji, cilvēki no Zemkopības un Satiksmes ministrijām, arī LDDK pārstāvji. Tie ir tie cilvēki, kuriem jānodarbojas, apkopojot visas ietekmes formas, ar tādām ārkārtas situācijām kā iesprūdušas kravas, dievs nedod, apķīlāti īpašumi utt. Šīs padomes sēde ir sasaukta 27. martā, tā tieši būs veltīta situācijai Ukrainā.
Atgriežoties pie jūsu pirmā jautājuma, mani daudz vairāk uztrauc Ukrainas defolta iespēja, jo tā var radīt domino efektu.
Visu interviju ar LDDK vadītāju Līgu Meņģelsoni lasiet pirmdienas avīzē Diena!