Mūrniece konferences dalībniekiem atzina, ka tiesiskuma virsprincipa iedzīvināšanas loma nav pārvērtējama. Bet vienlaikus ir svarīgi, lai likumu normas tiktu iedzīvinātas un visā sabiedrībā valdītu kopīga izpratne, ka viens likums, un viena taisnība – visiem. Neatkarīgi no cilvēka rocības, sociālā stāvokļa vai viņa advokāta veiklības.
Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka likumdevēja pienākums ir stiprināt valstiskumu, stiprinot likuma varu un tiesiskumu, bet vienlaikus tas ir visas sabiedrības uzdevums.
"Dažkārt, komentējot kādas valsts amatpersonas apšaubāmu rīcību, cilvēki ar rūgtumu mēdz teikt, ka zaudējot ticību valstij. Tomēr valsts - tas ir daudz vairāk par vienu otru šaubīgu kādas amatpersonas rīcību vai kādu nepārdomātu soli. Amatpersonas, partijas, valdības mainīsies, valsts paliks," klātesošajiem sacīja Mūrniece.
Meklējot sabiedrības neuzticēšanās saknes, Mūrniece atzina, ka daļēji tas sakņojas padomju okupācijas laikā: "Tālaika greizais spogulis vēl pēc ceturtdaļgadsimta joprojām daļā sabiedrības rāda sagrozītu attēlu par valsts un indivīda attiecībām, mazinot cilvēka lomu."
Saeimas priekšsēdētāja pauda uzskatu, ka tiesību sistēmai jāiet roku rokā ar tās īstenotājiem - tiesību normu piemērotājiem, jo katram pilsonim, kas strādā valsts pārvaldē, ir dota citu pilsoņu uzticība izpildīt valsts varu. Bet te svarīgs ir arī cilvēciskais aspekts un cilvēciskās īpašības, lai tā spētu pēc labākās sirdsapziņas, ar augstāko atbildības un godīguma sajūtu "nest un īstenot" tai uzticēto valsts varu.
Zema uzticēšanās valsts varai un aizdomas par korupciju mazina politisko partiju un likumdošanas varas pozitīvu vērtējumu sabiedrības acīs, atzina Saeimas priekšsēdētāja: "Korupcija grauj pilsoņu uzticību demokrātiskām iestādēm un tiesiskumam, tā kaitē ekonomikai, un tas ietekmē ne tikai nodokļu ieņēmumus, bet, kas vēl svarīgāk, sabiedrības pašvērtējumu, emocionālo attieksmi pret valsti - vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā."
Tāpat Mūrniece uzsvēra, ka augsts labklājības līmenis ir valstīs, kur vērojama pilsoņu uzticēšanās likumdevējvarai un izpildvarai, kā piemērus minot Šveici, Luksemburgu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. "Var teikt – Latvijai vēl nav bijis tik ilga neatkarības laika ne uzticēšanās veicināšanai, ne labklājības līmeņa celšanai, bet esmu pārliecināta, ka abas šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Un tas ir mūsu visu kopējo darbu sarakstā," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.