Vaicāts par ES cīņu pret Krievijas izvērsto propagandu, Pabriks skaidroja, ka ES nav nekas abstrakts, bet gan neatkarīgu valstu apvienība, kurai iepriekš noteikts budžets dažādām lietām. Pēc Pabrika domām, būtiskākais jautājums pašlaik ir tas, ko nacionālās valstis šajā jomā ir spējušas līdz šim paveikt, kā arī tas, ko šīs valstis vēlas panākt kopīga darba rezultātā.
"Es domāju, ka Latvijā pēdējos gados notikušais ir bijis samērīgs, un tas ir arī iemesls, kādēļ es nebiju priecīgs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja Aināra Dimanta atlaišanu," sacīja Pabriks. "Masu mediji ir arī spēka struktūru elements. Ne velti Krievijas Aizsardzības ministrija to uzskata par vienu no ieročiem," viņš sacīja, atgādinot par grupas Prāta vētra neseno uzstāšanos Krievijā. "Ir pilnīgi skaidrs, ka no Krievijas valsts puses koncerts tika izmantots propagandas nolūkos. Var jau teikt korektās frāzes, ka cilvēki savā starpā nekaro, ka viss ir labi, bet labākajā gadījumā tas vienkārši ir naivums," uzskata deputāts.
Pabriks, tāpat kā viņa kolēģis Krišjānis Kariņš (Vienotība), nonācis pie viena secinājuma, ka ES, it īpaši Baltijas valstīs, nepieciešami spēcīgi mediji krievu valodā, kas spētu divpusēji informēt sabiedrību. Lai arī Latvija šajā ziņā ir spējusi paveikt daudz, deputāts uzskata, ka paveiktais tomēr vēl nav pietiekams, par piemēru minot Igaunijas sasniegto - dažādas sadarbības iespējas ar jau minēto Vāciju, kā arī Dāniju. "Viņiem būs kopīgas programmas, apmācīs žurnālistus, viss ies uz priekšu," sacīja Pabriks. Vienlaikus viņš aicināja domāt plašākā mērogā, atgādinot par likumiem, kas aizliegtu "šķībiem medijiem" reģistrēties, piemēram, Londonā. "Šī ir tā joma, kurā ES var virzīties uz priekšu," uzsvēra deputāts.
Savukārt, vaicāts, ko tieši EP un ES bez minētajām rezolūcijām šo mēnešu laikā ir spējusi panākt, Pabriks lakoniski norādīja, ka EP ir likumdevējs, kas neīsteno attiecīgās lietas. "Likumdevējs labo lietas, kas nestrādā, bet tālāk jau izpildinstitūcijām ir jāstrādā. Pašlaik Eiropas Komisiju (EK) šī problēma tik traki nespiež kā mūs. Nacionālajām valstīm un valdībām ir jāpieliek visas pūles, lai paceltu šos jautājumus EK. Tiem pašiem igauņiem, kuri tagad sadarbojas ar Dāniju, būs labāks lobijs nekā mums," uzskata deputāts.
Tikmēr Kariņš jau aprīļa beigās izteica aicinājumu EK aktīvāk vērsties pret Krievijas mediju propagandu. Deputāts tolaik pauda uzskatu, ka Krievijas vadība izmanto medijus propagandai, lai panāktu gan iekšpolitiskos, gan ārpolitiskos mērķus. Savā iesniegumā deputāts norādījis, ka ar negatīvajām sekām šobrīd visvairāk saskaras ES austrumu robežas dalībvalstis un, lai gan Latvijā un Igaunijā jau tiek apspriests jautājums par vienota eiropeiska televīzijas kanāla krievu valodā izveidi, ir nepieciešama daudz plašāka ES iesaistīšanās.
Vaicāts par iespējamo ES pretdarbību, deputāts, kurš EP kā loceklis strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un delegācijā attiecībām ar ASV, atzina, ka šajā jautājumā gan nav eksperts, taču, viņaprāt, konkrētākā atbilde būtu jau esošās informācijas tulkošana krievu valodā. Par piemēru viņš minēja kvalitatīvas pārraides, kuras, piemēram, raida britu raidsabiedrība BBC. Kā vēl vienu piemēru Kariņš minēja iespējamu radio Brīvā Eiropa atjaunošanu "tādā vai citādā formātā".
Jau vēstīts, ka, pretēji vairāku ES amatpersonu gaidītajam, tā saucamā ES pretpropagandas komanda savu darbību sākotnēji izvērsīs nevis dalībvalstīs, bet gan Austrumu partnerības valstīs. Tāpat zināms, ka komanda sāks pulcēties tikai ap augusta vidu vai beigām, bet reāls darbs tiks sākts tikai septembra sākumā. Pašlaik liela daļa informācijas par komandas darbu ir ierobežota un komandai pietuvinātās personas, kuras tika uzrunātas vairākās ES galvaspilsētās, tostarp Briselē, nevēlas par to runāt.
Viens no komandas galvenajiem mērķiem ir sabiedrības informēšana par ES mērķiem un vērtībām. Lai to paveiktu, komanda sākotnēji veiks mediju stāstījumu analīzi, cenšoties noteikt dezinformāciju un tās avotus, kas nāk no austrumiem. Nākamais solis būs identificēt svarīgākos punktus, lai tieši par tiem informētu sabiedrību šajās valstīs.
Plānots, ka tas tiktu panākts, izmantojot esošos komunikāciju tīklus, kā arī žurnālistus, kuri atrodas attiecīgajā reģionā. Paralēli paredzēts attīstīt dažādu žurnālistu un viedokļu veidotāju tīklus, kuri tiktu izmantoti, lai "attiecīgo stāstu no ES puses izceltu gaismā", kā arī informēt viņus par veidiem, kā atklāt dezinformāciju un kā ar to cīnīties. Pašlaik gan Latvijas žurnālisti komandas tīklos neesot paredzēti.
Attiecībā uz komandai un tās izvērstajam darbam paredzēto finansējumu naudas avoti plānoti vairāki, tostarp no EK struktūras. Tomēr, neskatoties uz jau izveidoto komandu un finansēm, ES dalībvalstīs viedokļi par veidiem, kā cīnīties pret propagandu, sākuši atšķirties. Galvenās diskusijas pašlaik gan ir par to, vai komandai jāizvērš darbs ārpus ES vai tās iekšienē. Tas, kā norādījuši vairāki avoti ES dalībvalstīs, vēl neesot līdz galam izrunāts jautājums.