Lai arī Bergmanis ir strādājis Aizsardzības ministrijā, viens no viņa vājajiem punktiem ir salīdzinoši īsais laiks politikā, uzskata Pabriks. Tāpat politiķis, lūgts komentēt politologa Kārļa Daukšta pausto viedokli, ka Bergmanis varētu būt pārejas figūra aizsardzības ministra amatā, norādīja, ka tālākie notikumi lielākoties būs atkarīgi no paša Bergmaņa.
"Tāpat tas ir atkarīgs no tā, cik stabila un ilga būs šī valdība. Ja tā turēsies ilgi un koalīcija būs tā pati, Bergmanim būs visas iespējas turpināt savu darbu," uzskata Pabriks.
Savukārt, vaicāts par Bergmaņa saziņu ar NATO un dalībvalstu kolēģiem, deputāts norādīja, ka nav dzirdējis jauno aizsardzības ministru runājam angļu valodā. "Pozitīvais gan ir tas, ka ministrs ir komunikabls, kas viņam darbā varētu palīdzēt," piebilda Pabriks.
Deputāts arī atzina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs sniegt savu atbalstu un padomu jaunajam aizsardzības ministram. "Šo jautājumu mēs esam jau pārsprieduši privātās sarunās," atzina Pabriks.
Deputāts sarunā ar aģentūru LETA gan iepriekš pauda viedokli, ka Bergmanis šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad aizsardzības nozare valstī ir pasludināta par prioritāti, nav piemērotākais kandidāts aizsardzības ministra amatam.
"Jauns politiķis, bez valdības pieredzes. Nav starptautiski un iekšpolitiski zināma personība. Viņš ir zemā militārā pakāpē bijis, un viņa dienests bruņotajos spēkos nav bijis saistīts ar analītisku procesu vai tamlīdzīgi. Tas ir zināms arī starptautiski. Ministram tomēr ir jāsaprot globālās politikas nianses, un plaši zināms eksperts viņš šajos jautājumos nav," tolaik norādīja Pabriks.