Pauls: Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

"Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Pauls piebilda, ka zagta nauda laimi nevienam nenesot.

Jau ziņots, ka neviens no saņemtajiem Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators - auditorfirma KPMG Baltics.

Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram.

Administrators ir apstiprinājis FKTK savu rekomendāciju kā Krājbankas maksātnespējas risinājumu izvēlēties bankrotu. Ja FKTK to akceptēs, tiks sākta dokumentācijas gatavošana, kuru iesniegt tiesā, lai ierosinātu bankrota procedūru.

KPMG Baltics ir rūpīgi izvērtējis iesniegtos sanācijas priekšlikumus pēc vairākiem kritērijiem. Viens no tiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tostarp Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka glābšanā.

Taču saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai, norāda KPMG Baltics. Bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt FKTK citu risinājumu kā bankrotu.

No Latvijas Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.