"Šobrīd atlikušas vien nepilnas divas nedēļas līdz tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām, bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija liecina, ka pagaidām tās iesniedzis tikai neliels procents no plānotā skaita.
Viens no iemesliem, kādēļ tā varētu būt, ir joprojām daudzās neskaidrības par to, ko, kā un par kādām summām deklarēt.
VID iespēju robežās mēģina skaidrot, kā rīkoties dažādos gadījumos, tostarp modelējot dažādas situācijas gan nekustamo īpašumu un transportlīdzekļu, gan skaidras naudas, kapitāldaļu un citu vērtību deklarēšanā. Un tomēr – arī šie skaidrojumi daudziem deklarāciju aizpildītājiem nav spējuši sniegt atbildes uz vienkāršiem jautājumiem.
Tā kā savā ikdienas darbā arī bieži saskaros ar jautājumiem par deklarāciju aizpildīšanu, lūk, daži skaidrojumi, secinājumi un ieteikumi.
Kas jādeklarē?
Informācija par to, kādas vērtības un īpašumi deklarējami, kopš aprīļa otrās puses var atrast mājas lapā www.vidsakumdeklaracija.lv – tajā iespējams aizpildīt sava veida testu, lai konstatētu, vai konkrētajam cilvēkam vispār jāiesniedz deklarācija.
Jāatceras, ka NAV jādeklarē īpašumi, kas reģistrēti publiskajos reģistros – piemēram, Zemesgrāmatā, CSDD un kuģu datu bāzēs, kā arī jebkuri īpašumi un manta, kuras vērtība nepārsniedz 10 000 latu.
Kas draud „nedeklarētājiem”?
Neiesniedzot deklarāciju vai norādot tajā nepatiesas ziņas, jārēķinās ar administratīvo atbildību un naudas sodu līdz Ls 250, bet par naudas līdzekļu neieskaitīšanu kontā var nākties maksāt sodu līdz Ls 500.
Savukārt kriminālatbildība var draudēt par deklarācijas neiesniegšanu pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) brīdinājuma – šāds pārkāpums var tikt sodīts pat ar diviem gadiem cietumsoda vai naudas sodu. Par nepatiesu ziņu norādīšanu lielā apmērā (virs Ls 10 000) var tikt piemērots četru gadu cietumsods vai naudas sods. Visbeidzot, par mantas izcelsmes slēpšanu persona var tikt sodīta ar sešiem gadiem cietumā.
Ko vērts ņemt vērā, lai nebūtu sarežģījumu?
Pirmkārt, jādeklarē visa sev piederošā manta, jo īpašumus nenoslēpsi. Savukārt skaidras naudas, saistību, gleznu un citas mantas, kas nav publiska, deklarēšanu var apsvērt - deklarēt vai nē. Te ir vērts apdomāt – vai pārskatāmā nākotnē pastāv iespēja, ka šo īpašumu pārdosiet (piemēram, gleznas) vai veiksiet kādus citus darījumus, kuru gadījumā jums varētu nākties valsts iestādēm pierādīt, ka manta, par kuru esat ieguvis naudu vai citas vērtības, jums patiešām iepriekš ir likumīgi un pamatoti piederējusi.
Otrkārt, deklarāciju var nedaudz „uzpušķot” ar domu par nākotni, iekļaujot tajā lielākus naudas uzkrājumus, aizdevumus un citu vērtīgu mantu. Pastāv arī iespēja reģistrēt ārvalstīs esošu nekustamo īpašumu, jo īpašumu apliecinoši dokumenti nav jāiesniedz, taču šāds risinājums gan ir ļoti kritiski jāizvērtē. Vērts paturēt prātā, ka VID veiks auditus lielas naudas uzkrājumu gadījumā, turklāt fiziskām personām šādu auditu var veikt pat turpmāko trīs gadu laikā.
Papildu risinājums ir deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus, nomaksājot par tiem ienākumu nodokli 15% apmērā. Vienīgi jāatceras, ka VID tos pārbaudīs, un tas nebūt negarantē, ka naudas izcelsme nebūs jāpaskaidro. Jābūt ticamam pamatojumam par kaut vai puslegālu biznesu.
Visbeidzot, ienākumus var arī nedeklarēt vai deklarācijā uzrādīt lielus naudas uzkrājumus, bet noteiktajā termiņā tos bankas kontā neieskaitīt. Galu galā no 2012. gada 1. janvāra līdz deklarācijas iesniegšanas termiņam jūs šo naudu varat būt jau iztērējis.
Kā deklarēt gleznas, vērtslietas un antikvāras vērtības?
Šis ir viens no neskaidrākajiem jautājumiem, kādu cilvēki mēdz uzdot. Kādu vērtību norādīt deklarācijā? Ko darīt, ja attiecīgā manta nav tikusi vērtēta pie profesionāļa, bet ir tikai aptuvena nojausma, cik tā vērta?
Protams, ideālajā gadījumā būtu jāuzaicina profesionāls vērtētājs, jāsakārto īpašuma piederības dokumentācija un jāveic citas darbības, lai nerastos nekādi papildu jautājumi. Tiesa gan, praksē tā visticamāk daudzi nerīkosies.
VID savos skaidrojumos norāda, ka, iesniedzot deklarāciju, būtu jānorāda īpašuma iegādes vērtība. Tas gan ir ļoti neracionāli, jo liela daļa iedzīvotāju savus vērtīgos priekšmetus, ļoti ticams, iegādājušies, piemēram, padomju laikā vai arī mantojuši no vecvecākiem, kuri tos iegādājušies vēl senāk. Vēl jo vairāk – visticamāk lielākā daļa tik sen iegūtu priekšmetu īpašnieku nemaz neatceras, cik tas maksājis iegādes brīdī, vai arī to nemaz nezina. Piemēram, gadījumos, kad pēc vecmāmiņas nāves no viņas dzīvesvietas bērni paņēmuši atstātās mantas un to sākotnējā izcelsme pat īsti nav zināma, lai kā arī negribētos godīgi un kārtīgi to uzrādīt.
Tas, ko varu ieteikt darīt šādos un līdzīgos gadījumos, ja jūsu rīcībā nav oficiālu vērtējumu vai citu priekšmetu vērtību apliecinošu dokumentu, tos tomēr deklarēt, norādot, ka, pēc jūsu ieskatiem, attiecīgās mantas vērtība ir virs 10 000 latiem. Vēl iespējams arī ņemt vērā līdzīgu priekšmetu publiski zināmas vērtības (piemēram, savas vecmeistara gleznas vērtību nosakot, ņemot vērā to, par kādām summām šī paša autora darbi pārdoti nesenās izsolēs).
Vērts zināt, ko par jums saka citi!
Jebkurā gadījumā, apsverot deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu, ir vērts veikt analīzi par saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī īpašumiem iespējami ilgāka laika posma perspektīvā, lai saprastu, kāda ir jūsu „bilance” un nepieciešamība deklarēt tos vai citus īpašumus, uzkrājumus un saistības. Turklāt, kas arī ļoti būtiski, - vēlams pārliecināties, kādus aizdevumus un aizņēmumus, kopīpašumus un citas saistības par jums var deklarēt citas personas, jo ir pilnīgi skaidrs, ka VID sistēmas centīsies „izķert” nesakritības dažādos dokumentos."