Pētījums: Latvija neprot izmantot tehnoloģiju priekšrocības

Kopumā pēdējā pārskata periodā uzņēmēji ir nedaudz aktīvāk elektroniski dalījušies ar informāciju - pieaugums no 9,6% līdz 16%, lietojuši mākoņpakalpojumus - pieaugums no 4,1% līdz 5,9%, izmantojuši sociālos tīklus - pieaugums no 8,8% līdz 10% un nodarbojušies ar e-komerciju Latvijas robežās - pieaugums no 6,9% līdz 8,3%, savukārt e-komercijas apjomi ārpus valsts robežām ir samazinājušies no 4,1% līdz 3,9%."IKT nozare kļuvusi izteikti horizontāla, tai jau automātiski jāintegrējas ar citu nozaru procesiem. Tomēr uzņēmumu vadītāji bieži vien nenovērtē IKT potenciālu viņu biznesa attīstības veicināšanā, tāpēc viens no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) mērķiem ir digitālās ekonomikas veicināšana," skaidro LIKTA prezidente Signe Bāliņa. "Svarīgi radīt pareizu izpratni par IKT jomu un tehnoloģijām kopumā. Latvijā ir labi attīstīta IKT infrastruktūra, taču pietrūkst zināšanu, kā to izmantot uzņēmējdarbībā."DESI dati atklāj arī to, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, taču vietējie uzņēmumi to neizmanto - preču un pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē nodrošina tikai 8,3% uzņēmumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju nauda par pirkumiem aizplūst un veicina digitāli attīstītāko valstu - ASV, Japānas un Dienvidkorejas - ekonomiku.Lai gan kopumā ES pārdošana tiešsaistē ir attīstītāka, situācija ir līdzīga - vidēji 68% iedzīvotāju iepērkas internetā, bet savus pakalpojumus digitālajā vidē piedāvā vien 16% uzņēmumu.DESI ir indekss, kas apkopo ar ES digitālajām aktivitātēm saistītus indikatorus un seko ES dalībvalstu evolūcijai digitālajā konkurētspējā.