Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ikgadējās preses konferences laikā, atbildot uz jautājumu par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas austrumos, pavēstīja, ka tur nosūtīti cilvēki "noteiktu jautājumu risināšanai, tostarp militārajā jomā". Lerhis skaidroja, ka Putins savā runā norādījis, ka Krievijas vadība nekad nav teikusi, ka tur nebūtu "mūsu cilvēku", kuri nodarbojas ar noteiktu jautājumu risināšanu militārajā jomā.
"Vēlāk Kremļa preses pārstāvim Dmitrijam Peskovam nācās labot un sacīt, ka tie, kuri uzskatīja, ka Krievija atzinusi savu militāru spēku klātbūtni Ukrainā, ir pārpratuši. Ka tur esot brīvprātīgie, bet ne Krievijas militārie speciālisti," pauda Lerhis.
Pētnieks arī atgādināja, ka par brīvprātīgajiem ticis teikts jau iepriekš un Putina sacītajā faktiski nekā jauna neesot. "Zināmā mērā izteikumi neko nemainīs Krievijas rīcībā, jo par to, ka Krievijas karaspēks tur atrodas, zina visa pasaule. Tam ir ļoti daudz pierādījumu. Vairāki analītiķi gan domā, ka šie izteikumi ir diplomātiska spēle, lai Rietumi atceltu valstij piemērotās sankcijas," sprieda Lerhis.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka Minskas vienošanās līdz decembra beigām, visticamāk, netiks īstenota, jo vēl jāatrisina jautājums par robežu kontroles atdošanu Ukrainai. "Krievija nevar atklāti izvest savu kontingentu, tā būtu iekšpolitika katastrofa. Pakāpeniski tas ir iespējams, taču varbūtība ir maza," viņš sacīja.
"Mums nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību šiem izteikumiem, kuros izmantoti nesaprotami vārdi. Jāskatās uz darbiem. Ja Minskas vienošanās netiks izpildīta, jāskatās, ko nākamā gada 1.janvārī darīs līgumu parakstījušās valstis. Pieņemu, ka Krievijas gatavotās sankcijas pret Ukrainu būs līdzīgas tām, kuras tā noteikusi pret Eiropas Savienību (ES), Kanādu vai ASV. Viens gan ir skaidrs, neskaidrību būs daudz," viņš pauda.
Viņš arī prognozēja, ka nākotnē Krievijas izteikumos par Ukrainu būs daudz neskaidrību, jo esot skaidrs, ka Putina ārpolitiskajā dienaskārtībā pašlaik figurē tieši Sīrija. "Tomēr Krievija nevēlas saspīlēt situāciju Donbasā, jo sankcijas atstājušas savu iespaidu. Krievija publiski nekad neteiks, ka aiziet no Ukrainas, jo tad tā atzīs, ka tās karaspēks tiešām tur ir atradies," pauda pētnieks.
Tikmēr Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu par Putina izteikumiem, norādīja, ka viņa vakardienas paziņojums par Krievijas militāro klātbūtni Ukrainas austrumos apliecina, ka, tāpat kā Krimas nelegālās aneksijas notikumu kontekstā, Krievijas atzīšanās par tās militāro klātbūtni Ukrainas austrumos ir bijis tikai laika jautājums.
"Šis paziņojums apstiprina Latvijas ĀM analīzi par militārā konflikta raksturu Ukrainas austrumos, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas novērojumus par konvoju kustību un to saistību ar vispārējo konflikta dinamiku," viņš sacīja, piebilstot, ka šis ir kārtējais gadījums, kad Krievijas prezidents bija noliedzis militāro iesaisti dažādās valstīs, kas vēlreiz apliecina patiesos Krievijas militārā spēka lietošanas mērķus.
"Krievijas militārā klātbūtne Ukrainas austrumos un tās slēpšana vistiešākajā veidā grauj Krievijas kā mūsu sadarbības partnera un kaimiņa uzticamību, nemaz nerunājot par kopējo Eiropas drošības sistēmu. Tas ir vēl viens apliecinājums Krievijas tiešai iesaistei konfliktā Ukrainas austrumos," pauda ministrijas pārstāvis. "Aicinām Krieviju spert konkrētus soļus Minskas vienošanās pilnīgā izpildē," viņš piebilda.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņoja, ka Krievijas prezidenta vārdi par Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā vēlreiz uzsver Maskavas īpašo atbildību par Minskas vienošanās izpildi.
Putins ceturtdien ikgadējās preses konferences laikā, atbildot uz jautājumu par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainas austrumos, pavēstīja, ka tur nosūtīti cilvēki "noteiktu jautājumu risināšanai, tostarp militārajā jomā".
"Mēs nekad neesam teikuši, ka tur nav cilvēku, kas nodarbojas ar noteiktu jautājumu risināšanu, tostarp militārajā jomā, taču tas nenozīmē, ka tur atrodas regulārie Krievijas spēki. Sajūtiet atšķirību," paziņoja Putins.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 8000 cilvēku, liecina ANO dati.