"Es domāju, ka Kozlovskim ir daudzas labas personīgās īpašības, viņš atstāj labu iespaidu. Es domāju, ka viņam ir savdabīga harisma, viņš ir stabils, mierīgs, līdzsvarots. Līdzšinējā darbībā viņš ir pamanījies nekļūt par peramo zēnu. Tas, manuprāt, liecina, ka viņam ir perspektīvas," pauda Rozenvalds. Viņš uzsvēra, ka Kozlovskis šīs īpašības saglabājis arī ļoti sarežģītās situācijās, piemēram, lemjot par bēgļu uzņemšanu Latvijā un arī uzņemoties satiksmes ministra pienākumus pēc Anrija Matīsa demisijas. Savulaik arī Kozlovska iespēja darboties ministra amatā ir tikusi apšaubīta, taču viņš pierādījis savas spējas.
Tiesa, pats Kozlovskis gan pirms Straujumas paziņojuma par valdības demisiju, gan arī pēc tā atturējies komentēt savas iespējas uzņemties premjera amata pienākumus, vien piebildis, ka ir komandas cilvēks.
"Viņai cerības uz premjera amatu neapšaubāmi ir bijušas, taču pašreiz tās ir jāatliek uz kādu nezināmu laiku. Objektīvi spriežot, tas arī nenāktu par labu Vienotībai, jo tomēr sabiedrībai ar Āboltiņas kundzi saistās priekšstats, kā viņa iekļuva Saeimā. Tas nedaiļo politiķi, kurš cenšas būt par cīņā saucēju un to, kurš virzās visiem pa priekšu," vērtēja Rozenvalds.
Protams, nevar izslēgt arī citus iespējamus premjera amata kandidātus un iespējamas izmaiņas arī koalīcijas modelī. Runājot par to, ir iespējami divi varianti - saglabājas esošā koalīcija, kurā vadošā loma ir Vienotībai un ieinteresēti palikt salīdzinoši ērtajās pozīcijās būtu pašreizējie koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.
Savukārt otrs, kaut arī mazāk ticams variants būtu esošo koalīciju paplašināt ar Latvijas Reģionu apvienības politiķiem, kas palīdzētu atbalstīt valdības pozīcijas, piemēram, sensitīvajā bēgļu uzņemšanas jautājumā, kurā Nacionālajai apvienībai un Vienotībai ir krasi pretējas pozīcijas. Koalīcijas paplašināšana ļautu "nemiera cēlājiem Nacionālajai apvienībai atstāt relatīvi mazāku ietekmi".
Arī sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš sarunā ar portālu Diena.lv atzina, ka ticamāka ir pašreizējā sastāva koalīcijas darba turpināšana arī nākamajā valdībā. Runājot par iespējamu Latvijas Reģionu apvienības piesaistīšanu, tās zemajam reitingam, kas ir zem 5% robežas, noteikti nebūs noteicoša loma. Pēc Kaktiņa domām, tam šajā gadījumā nevajadzētu pievērst uzmanību.
Kaktiņš atturējās vērtēt konkrētas premjera amata kandidatūras, taču atzina, ka Straujumas valdības krišana bijis "īsa laika jautājums", kas saistīts tieši ar personālijām nevis nerisināmām ideoloģiskām nesaskaņām.
"Politiķu uzdevums šajā gadījumā ir spēt sadiegt valdību, kurai būtu vairākuma atbalsts parlamentā un attiecīgi garantēta stabilitāte. Ņemot vērā, ka šī valdība, šķiet, izjuka ne tāpēc, ka starp atsevišķiem koalīcijas partneriem būtu nesamierināmas ideoloģiskas domstarpības vai nespēja atrast kopsaucēju, bet personāliju nespēja vilkt varas vezumu, tad saglabāsies esošais kodols ar kādām iespējamām nelielām izmaiņām," vērtēja sociologs.
Gan Rozenvalds, gan Kaktiņš arī atzina, ka Straujumas valdības demisija bija gaidāma, ņemot vērā daudz aprunātās šīs valdības kļūdas un Straujumas kā premjeres nespēju vadīt procesus un viņas harizmas trūkumu. Taču izbrīnījusi Vienotības rīcība, neizmantojot sestdien notikušā kongresa tribīni valdības kļūdu izanalizēšanai un principiālu pozīciju detalizētai pārspriešanai. Tas tikai liecinot par to, ka pārāk liela nozīme Vienotības lēmumu pieņemšanā ir aizkulišu spēlēm un sarunāšanai. Tāpat izbrīna Straujumas rīcība, vēl sestdien noraidot demisijas iespējamību, taču rīkojoties pretēji vien pēc pāris dienām.
"Tas parāda, ka ļoti liela loma ir sarunām un darījumiem, kas slēpti no sabiedrības acīm," teica Rozenvalds.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) pirmdienas rītā pēc ārkārtas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņoja par demisiju.
Straujuma pēc sarunas ar Vējoni, paziņojot par demisiju, pateicās visiem kolēģiem par darbu, atsaucoties uz Latvijas veiksmēm viņas valdības laikā. Taču pašlaik "pēc šī perioda nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums, jauna enerģija" uz padarīto darbu pamata, uzsvēra Straujuma.
"Ir pagājis noteikts laika posms, valdība ir pieņēmusi divus budžetus, valdība ir veiksmīgi pavadījusi prezidentūru [Eiropas Savienības padomē], par kuru joprojām saņemam uzslavas. Valsts atrodas labā stāvoklī," teica Straujuma.