Patlaban inflāciju uz augšu dzen pārtikas un degvielas cenu kāpums. Lielu ietekmi uz cenu līmeni veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši piedzīvotās cenu lejupslīdes, ievērojams kāpums vērojams telekomunikāciju pakalpojumu cenās.
Par spīti gaidām, ka inflācija ir paspējusi izšaut visu pulveri, tā vēl savu kāpuma potenciālu nav izsmēlusi. Visticamāk, ka jaunas virsotnes būs sagaidāmas augustā, kad tā pietuvosies vai pat pārsniegs 4% robežu. Ekonomika pamazām iesilst, kas turpinās uzturēt aktīvu cenu kāpumu pakalpojumiem, jo pretēji eirozonai, Latvijā spiediens celt algas ir spēcīgāks. Gada izteiksmē inflācijā turpinās uzrādīties energoresursu sadārdzināšanās. Savukārt neparedzamie laika apstākļi varētu sekmēt tālāku cenu pieaugumu pārtikai, kas iedzīvotājos pastiprinās inflācijas uztveri. Patlaban šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai ir jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme, ko šobrīd pilnībā ir grūti novērtēt.
Līdzīgas vēsmas vērojamas arī eirozonā kopumā. Gada sākumā pieaugošā energoresursu un pārtikas cenu inflācija eirozonas saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) īslaicīgi uzcēla līdz 2%, kas ir augstākais līmenis kopš 2013. gada janvāra. Eirozonas inflācija savu augstāko punktu varētu būt sasniegusi. Tomēr eirozonas valstīs inflācija (HICP) bija krietni atšķirīga, kas martā svārstījās no 0,6% Nīderlandē līdz 3,3% Latvijā. Turklāt tikai 8 no 19 eirozonas valstīm inflācija pārsniedza 2%. Atbilstoši prognozēm tai ir jāvirzās 1% virzienā, videi, kas dominējusi pēdējos 3 gadus un ataino lēnīgo darba samaksas kāpumu. SEB bankas eirozonas inflācijas prognoze šim gadam ir 1,5%, nākamajam gadam 1,1%.