Rajevskis: Straujuma kā tehnokrātisks premjers "norullēs perfekti"

Fragments no intervijas:**Var pieņemt, ka - ņemot vērā Straujumas pieredzi - rupjas kļūdas viņa nepieļaus. Bet šis ir vēlēšanu gads - tātad viņa būs tā jaunā Vienotības seja?Loģika ir tieši tāda arī ministru izvēlē - lai tie būtu cilvēki, kuri Vienotības gadījumā, kapitalizējot Dombrovska iestrādes, nodrošinātu partijai rezultātu vēlēšanās.Jautāšu citādi. Visu cieņu Straujaumai, bet viņa būs tā lokomotīve?Kāpēc ne? Savulaik līdzīga skepse bija par Dombrovski. Straujumai ir labās īpašības, ir desmit mēneši laika utt. Problēma gan varētu būt tā, ka viņai tās būs pirmās vēlēšanas. Tā ir iešana uz visu banku, un tad ir jautājums, kāpēc Vienotība tā riskē.Un kā jums liekas?Nezinu. Iespējams, viņi cer, ka, parādot savas iekšējās elites nomaiņu, būs labi rezultāti. Bet riski ir lieli. Par Straujumu kā tehnokrātisku premjeru vispār nav jautājumu - viņa norullēs perfekti. Problēma ir tā, ka, ja tu gribi kādu kā politiķi, atvainojiet, uzpumpēt, šim cilvēkam ir jāpieņem politiski lēmumi. Tiklīdz ir politiski lēmumi, parādās konflikts, parādās riski.Iespējams, ka riska uzņemšanās pamatā ir dziļāki apsvērumi. Atcerieties, Latvijas ceļa un Tautas partijas laikos šīm partijām pārmetu ierēdniecības politizēšanu. Tagad mēs redzam pretējo - politikas ierēdnieciskošanu. Paskatieties, no kādas vides nāk Vienotības virzītie pēdējā laika ministri - Matīss, jau pieminētā Straujuma. Doma varbūt ir tāda, ka latviešiem jau tomēr gribas to mammu un papu, to vadoni. Un vienlaicīgi ir respekts pret ierēdņiem, balstīts apziņā, ka Ierēdnis (ar lielo burtu) ir persona, kas ļoti būtiski var ietekmēt tavu dzīvi, ar ko joki mazi. Tad nu saliekam kopā šo postpadomju domāšanai raksturīgo cieņu pret vadoni un bijību pret Ierēdni (tas, ka mēs ierēdņus lamājam, vēl neko nenozīmē), rezultātā varbūt iegūstam jauna tipa līderi.Visu interviju ar politologu Filipu Rajevski lasiet laikrakstā Diena trešdien, 8.janvārī!**