Šonedēļ Satiksmes ministrija un Finanšu ministrija saņēma mandātu sarunās ar Eiropas Komisiju vienoties par vilcienu iepirkumam paredzētā ES finansējuma pārdali citiem mērķiem. Vai tas vispār ir iespējams, un kam šo naudu varētu pārdalīt?
Valdība ir darījusi visu, lai nauda, kas bija paredzēta jaunu pasažieru vilcienu iegādei, joprojām būtu pieejama Latvijas ekonomikai. Mūsu rīcībā ir ziņas, ka tas ir iespējams. Tā ir pieejama ES programmas ietvaros. Mēs nemainām programmas mērķi, bet mainām ieguldījumu vietu. Satiksmes ministrija piedāvā ieguldīt šo finansējumu dzelzceļa infrastruktūrā, autoceļos, tādējādi saglabājot mērķi veicināt iedzīvotāju mobilitāti un dzelzceļa izmantošanu. Paralēli tam ir visas iespējas arī iegādāties jaunus vilcienus, bet varbūt ne par tādu cenu un ne tādā daudzumā.
Minējāt vairākus iemeslus, kāpēc amats bija jāatstāj lidostas Rīga valdes priekšsēdētājam Arnim Luhsem. Varbūt ir vēl kāds iemesls?
Es minēju to, ka nav pietiekamas sadarbības ar airBaltic, kavēšanos ar lidostas attīstības projektu un ar to saistīto iepirkumu, kā arī to, ka lidostai nav izdevies piesaistīt pasažierus un jaunus pārvadātājus.
Kā lidostas vadība var palīdzēt nacionālajai aviokompānijai airBaltic?
AirBaltic vadība un lidostas vadība strādā blakus. Tā ir mūsu vienīgā nacionālā aviokompānija. Ja kompānijas vadību līmenī regulāri netiekas, tas atstāj sliktu iespaidu arī uz pārējiem pakļautajiem dienestiem un darbiniekiem. Nav izveidojusies sadarbības gaisotne, kurā ikdienas jautājumus varētu ātri un kvalitatīvi atrisināt. Vairākas reizes mēģināju abas valdes nosēdināt kopā, bet Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs manus aicinājumus acīmredzot neuzskatīja par vērā ņemamiem, un es šādu situāciju nevarēju pieņemt. Man šķiet, lielākā problēma bija, ka valdes priekšsēdētājam bija cits priekšstats, kas ir lidostas kā uzņēmuma būtība - tā ir infrastruktūras objekts, kam ir jānodrošina, lai labumu iegūtu valsts ekonomika kopumā, nevis uzņēmums, kuram par katru cenu ir jāgūst peļņa.
Skonto būves cilvēki neformāli ir minēti kā potenciālie Vienotības finansiālie atbalstītāji nākamajās vēlēšanās. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš uzņēmies politisko atbildību par Satiksmes ministriju, gan noraidīja, ka kāds no šī konkursa pretendentiem varētu būt Vienotības ziedotājs, bet vai te tomēr nav kādas saistības ar lidostas vadības maiņu?
Nē. Luhses kunga atbrīvošanai nav nekāda sakara ar politiku. Kāds lidlauka skrejceļam un lidostas apgaismojumam varētu būt sakars ar politiskajām partijām? Tur nav nekāda sakara. Tam, kura uzņēmuma pārstāvji kurai partijai ziedo vai plāno ziedot, nav nekāda sakara ar manu dienaskārtību.
Jūs esat nolēmis pats izraudzīties jauno lidostas valdes priekšsēdētāju un nosaucis kritērijus, kādai jābūt šai personai. Vai varat tos konkretizēt?
Nosaucu diezgan augstus kritērijus: starptautiskā pieredze, pieredze lielu uzņēmumu vadībā, zināšanas aviācijas jomā. Mūsu valstī aviācijas joma ir samērā jauna, un mums nav daudz cilvēku, kuri atbilst šiem kritērijiem, bet neesmu atmetis cerību tādu cilvēku atrast. Tiekos gan ar tiem, kuri paši piesakās, gan kurus zinu un kuri varētu kvalificēties šim darbam. Taču jāņem vērā, ka šis atalgojums neatbilst tik augstas kvalifikācijas speciālistam. Pieļauju, ka Helsinku lidostā šādu algu saņem cilvēks, kas veic vajadzīgu, bet fizisku darbu.
Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.
Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā. Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu.
Vai esat konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kurš daudz laika velta jūsu ministrijai? Kas ir pārējie pretendenti?
Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu. Gribu teikt, ka es pozitīvi raugos arī uz valdes locekļa Alda Mūrnieka darbu. Viņam uzticēju veikt šos pienākumus uz laiku, jo viņam ir autoritāte gan lidostas darbinieku vidū, gan airBaltic kompānijā. Viņam ir lidotāja licence. No tās saskarsmes, kas man ar Mūrnieka kungu kā valdes locekli ir bijusi, nešaubīgi ir pozitīvs vērtējums.
Vai viņš varētu palikt lidostas valdes priekšsēdētājs?
Es neizslēdzu tādu iespēju.
Vienotība un neatkarīgo deputātu grupa kopīgi uzņēmušās politisko atbildību par jūsu vadīto ministriju. Vai politiķu ietekme jums netraucē?
Vienmēr esmu teicis: tajā brīdī, kad jutīšu, ka koalīcija var iztikt bez bezpartijiska satiksmes ministra, es atstāšu šo amatu. Kamēr es redzu, ka koalīcijai un premjeram Valdim Dombrovskim ir vajadzīgs bezpartijisks ministrs, tikmēr arī būšu šajā amatā. Sadarbība ar visām partijām man ir ļoti konstruktīva. Jautājumā saklausīju ironiju, bet, pateicoties Dzintaram Zaķim, mums ir izdevies tuvu rekordam Latvijas nesenajā vēsturē panākt līdzekļu piešķiršanu autoceļu virsmu apstrādei. Tie ir 750 kilometru. Vēl 200 kilometru formāli nav nodoti, bet autobraucēji jau tos izmanto. Te ir jāpasakās arī premjeram par izpratni. Protams, atsevišķos darba jautājumos rodas domstarpības. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tuvojas vai jau ir sākusies kārtējā politiskā sezona - gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to atbilstoši atsevišķu partiju un politiķu izteikumi ir ļoti saprotami. Tā ir politika, un es to tā arī pieņemu. Kamēr tas neizraisa koalīcijas iekšējās pretrunas, tikmēr mēs varam ar visu tikt galā.
Šajās dienās tiek atzīmēta Dombrovska trešās valdības gada jubileja. Kas jums piedāvāja ministra amatu, kāpēc piekritāt un vai apzinājāties to mantojumu, ko esat saņēmis?
Piekritu amatam, jo ticu Valda Dombrovska godaprātam un [ārlietu ministra] Edgara Rinkēviča pragmatismam. Sarunās ar Valdi Dombrovski bija nosaukti četri pieci uzdevumi, kuri man jāpaveic. Esmu ticis galā ar divarpus uzdevumiem, un vēl tikpat ir jāpaveic.
Ko esat jau paveicis?
Latvijai izdevīgā veidā bija jāatrisina jautājums par Rail Baltica projekta maršrutu un finansējumu, vienlaicīgi nezaudējot konkurētspēju un attīstot Rietumu-Austrumu koridoru. Sarunās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem pats svarīgākais - ar Eiropas Komisiju, ES transporta ministriem esam panākuši to, ka Rail Baltica ir nākamajā finanšu perspektīvā iekļauts sarakstā ar ļoti augstu līdzfinansējuma intensitāti. Esam koriģējuši maršrutu, kas sākotnēji gāja vienkārši cauri Latvijai, pievienojot klāt Rīgas lidostu un ostu. Tūlīt jāsākas iepirkuma konkursam par projektēšanu.
Kas bija otrs uzdevums?
Ņemot vērā ažiotāžu, kāda pirms un pēc vēlēšanām bija ap ostām, mums izdevās atrast konsensu starp visām Saeimā pārstāvētajām partijām un Rīgas, Ventspils pašvaldībām un ostu pārvaldniekiem par izmaiņām abu ostu nolikumos, tā uzlabojot ostu darbību bez nevajadzīgiem politiskiem saasinājumiem un revolucionāras retorikas. Tas, ko teicu par pusi, saistīts ar premjera aicinājumu uzturēt konstruktīvas attiecības kravu pārvadājumu jomā ar mūsu galvenajiem partneriem. Mums ir arī izdevies piesaistīt tai pašai lidostai Afganistānas kravas. Luhses kungs kādā intervijā teica, ka kravas nokrita no gaisa. Tās nenokrita no gaisa, bet bija Latvijas diplomātu, Aizsardzības un Satiksmes ministrijas kopdarbs.
Kuri uzdevumi vēl palikuši neizpildīti?
Tas ir mantotais pasažieru vilcienu iepirkums. Darīt tā, lai valstij pēc iespējas šis iepirkums būtu izdevīgāks. Ceru, ka esam tuvu atrisinājumam. Kad redzējām, ka tas draudēja ar finansiālām un juridiskām sekām, darījām visu, lai šo situāciju labotu. Otrs jautājums ir airBaltic. Esmu apmierināts, kā strādā jaunais biznesa plāns, kompānija ir uz pareizā ceļa, bet, protams, ir jautājumi, kas steidzami jārisina kompānijai un valdībai.
(Visu interviju lasiet 26.oktobra laikrakstā Diena)