Šadurskis aģentūrai LETA sacīja, ka eksāmenu rezultāti uzskatāmi liecina, ka minstināties izglītības nozares reformu īstenošanā vairs nedrīkst. Lēmumu atlikšana kavē izglītības kvalitātes kāpināšanu, tādējādi liedzot skolēniem gūt konkurētspējīgu izglītību, bet pedagogiem - adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi paveiktu darbu.
Skolēnu rezultāti šogad krituši gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan vēsturē, gan arī angļu valodā, turklāt vairāk nekā 200 skolēnu matemātikas eksāmenā nav sasnieguši pat 5% robežu, kas parāda, ka skolēni neapgūst nepieciešamo izglītības programmā paredzēto zināšanu apjomu, un tas rada risku skolēnu veiksmīgai nākotnei.
Neīstenojot izglītības nozares reformas, kas ietver gan pārmaiņas izglītības saturā, to modernizējot, gan arī skolu tīklā, ir naivi cerēt uz skolēnu snieguma uzlabošanos, jo pie līdzšinējās sistēmas skolēnu rezultāti ne tikai nav uzlabojušies, bet krītas, atzina Šadurskis.
"Līdz šim piedzīvojām ļoti aktīvu pretestību, dažādus argumentus un bezgalīgu vēlmi diskutēt par bezgalīgi rosinātajām pārmaiņām, un tagad tas atspoguļojas skolēnu uzrādītajos rezultātos," norādīja politiķis.
Skolēnu sniegums matemātikā šogad turpināja kristies, savukārt kārtot ķīmijas un fizikas eksāmenus izvēlas joprojām ļoti mazs jauniešu skaits, pauda ministrs, uzsverot, ka skolu tīkla optimizācija, vidējās izglītības posmu koncentrējot spēcīgās vidusskolās, dos iespēju izmantot mūsdienām atbilstošus mācību līdzekļus, jauniešiem saistošā un interesantā veidā mācot par tām jomām, kurās, kā vairākkārt uzsvēra darba devēji, trūkst speciālistu.
"Būtībā var teikt, ka tie, kas asi un skaļi iestājas pret objektīvi vajadzīgām pārmaiņām izglītības sistēmā, iespējams, nemaz neapzinās cik lielu kaitējumu nodara mūsu bērniem, viņu nākotnei, ka ar to grauj pedagoģijas profesijas prestižu, izglītības prestižu un kvalitāti. Pārmaiņu atlikšana, garas, neauglīgas diskusijas, kuras par daudziem jautājumiem ilgušas vairākus gadus, atsaucas ne tikai uz izglītības kvalitāti, mūsu bērnu zināšanām, bet rada nopietnus riskus ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei, kas negatīvi atspoguļosies IKP, nodokļu ieņēmumos un visbeidzot iedzīvotāju ienākumu līmenī," teica Šadurskis.
Politiķis secināja, ka iedzīvotāju vidū pastāv mīts par to, ka Latvijā ir bezmaksas vispārējā izglītība. "Tā nav taisnība - mēs visi kā nodokļu maksātāji par to maksājam, līdz ar to sabiedrībai ir tiesības pieprasīt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu un ieguldījumus, tiesības prasīt augstu izglītības kvalitāti," sacīja ministrs.
IZM kā valsts izglītības politikas veidotāja svarīgākais uzdevums ir rūpēties par vienlīdzīgas un kvalitatīvas izglītības ieguves iespējām visiem skolēniem, rūpēties par efektīvu publiskā finansējuma ieguldījumiem un izlietojumu, akcentēja ministrs. Šadurskis atsaucās uz pēdējo 27 gadu laikā Latvijā notikušajām pārmaiņām, tostarp demogrāfiskām, kā rezultātā samazinājies izglītojamo skaits un izmainījušies iedzīvotāju migrācijas procesi.
"Publiskā sektora pakalpojumiem, kas ir arī izglītība, jāspēj piemēroties pārmaiņām, taču šie procesi ir gausi. Šo procesu disproporciju var attiecināt arī uz vispārējās izglītības sistēmu. Šodien izglītības iestāžu tīkls ir neatbilstošs mūsdienu prasībām. Neveicot pārmaiņas skolu tīklā, mēs radām nopietnus riskus izglītības kvalitātei un izglītības sistēmas ilgtspējai," skaidroja ministrs.
Ministrs aicināja pašvaldības aktīvāk iesaistīties skolu tīkla sakārtošanas procesā un efektīva publiskā finansējuma ieguldīšanā, jo pašvaldības pienākums ir rūpēties par kvalitatīvas izglītības pieejamību savā administratīvajā teritorijā. "Nav jāaizmirst, ka tieši pašvaldības pieņem lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu, uzturēšanu, attīstību, personālsastāvu, kā arī reorganizāciju," teica ministrs.
Kā ziņots, šogad skolēni visos obligātajos centralizētajos eksāmenos uzrādījuši zemākus rezultātus nekā pērn. Latviešu valodas eksāmenā skolēni vidēji uzrādījuši 50,9% augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada, angļu valodā - 59,7%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn, bet matemātikā - 34,9%, kas arī ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš. Rezultāts kritis arī vācu valodas eksāmenā, ko, nekārtojot valsts pārbaudījumu angļu valodā, varēja izvēlēties skolēni. Šajā eksāmenā vidējais rezultāts valstī ir 60,9%, kas ir par 4,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Krievu valodas un franču valodas eksāmenu rezultāti ir nedaudz kāpuši - franču valodas eksāmena vidējais rezultāts ir 73,3% (+2,7 procentpunkti), bet krievu valodā - 68,6% (+1,6 procentpunkti).
Bērzlapīte
Tile
Jurka