Liepājas mērs atzīst, ka viņa viedoklis par Ušakova politiskajiem mērķiem pēdējā laikā ir būtiski mainījies.
"Sākumā man šķita, ka viņš ir viens no perspektīviem politiķiem, kurš spēs Latvijā sasniegt kopējus, pozitīvus mērķus. Pašlaik Ušakova aktivitātes, atbalstot Lindermana politiskos plānus, nekādā veidā neveicina sabiedrības saskaņu," atzina Sesks.
Viņš stāsta, ka iepriekš abi mēri kā kolēģi tikušies Latvijas lielo pilsētu asociācijas sēdēs, kur par dažādiem valstij un pašvaldībām būtiskiem jautājumiem tiekot spriests ar Valsts prezidentu, premjeru un ministriem, taču pēdējā laikā Ušakovs sēdes vairs neapmeklējot.
"Pieļauju, ka Rīgai ir savādāki uzstādījumi un plāni. Notiek diskusijas, ka galvaspilsētai vajag atsevišķu likumu ārpus esošo pašvaldību likumiem," atzina Liepājas mērs, piebilstot, ka Ušakova mērķi un uzstādījumi viņam nav zināmi.
Runājot par referenduma rezultātiem, Sesks sacīja, ka viena daļa Latvijas pilsoņu, kuri balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu, "patiešām tā domā". "Taču viena daļa pilsoņu bija iekļuvuši politisko spēlētāju, tāda kā Lindermans, manipulācijās, kuri, manipulējot ar sabiedrisko domu, veido savu jauno politisko spēku," uzskata Liepājas mērs.