Apzinoties to, ka distancēti aukstasinīga izturēšanās pret balsojuma iznākumu var likties poza, es notiekošajā tomēr saskatu arī augsni kam noderīgam. Precīzāk sakot, iespēju, kas var tikt un var arī netikt izmantota. Kampaņa, kāda nu tā ir bijusi, var būt stimuls būtiskām izmaiņām, protams, ne tūlītējām, sabiedriski kaut cik aktīvo amerikāņu politiskās gribas izpausmes formās. Proti, ja palielinās to vēlētāju īpatsvars, kuri sevi neasociē nedz ar demokrātiem, nedz republikāņiem (t. s. neatkarīgie), tad ierastā divpartiju sistēma var interesanti un, iespējams, auglīgi mainīties. Viena situācija, ja ar abām partijām sevi nesaista 20–30% vēlētāju, cita – ja šis īpatsvars tuvojas 50 procentiem. Grūti iedomāties, ka tāds apjoms var palikt bez savas pārstāvniecības un vien vēlēšanu laikā izmisīgi cenšas saprast, kas ir "mazākais ļaunums" divpartiju sistēmā.
Tāpat ir par ko padomāt t. s. lielā biznesa aprindām, kuras saskārušās ar situāciju, kad skaidri draudzīga attieksme pret šo segmentu nav nedz demokrātiem, nedz arī it kā tradicionālajiem sabiedrotajiem republikāņiem. Vulgarizējot situācijas aprakstu, jājautā, kā tad nu sanācis, ka lielo biznesu vienlīdz lamāja abi kandidāti, un kā tas maināms? Diez vai būtu korekti apgalvot, ka vaina meklējama vien biznesa aprindās (tām, piemēram, tiek pārmesta koncentrēšanās uz lobismu specifiskos jautājumos, atstājot novārtā ekonomikai kopumā nozīmīgus jautājumus), tomēr, kā saka, viena pagale nedeg.
Noderīgas pārdomas, ja vien būs vēlēšanās, protams, dos vēlētāju motivācijas analīze, nestrebjot karstu. Atgādināšu, ka ilgstoši kā mantra tika skaitīts: Trampu atbalsta cilvēki, kuriem ekonomiski klājas salīdzinoši sliktāk un kuri, teiksim tā, nav sevišķi izglītoti. Tikai pamazām sāka parādīties statistika, kas šo apgalvojumu apstrīdēja, liekot arī pārskatīt versiju par atbalsta Trampam noteicošajiem iemesliem. Piemēram, parādījās interpretācijas, ka gluži veiksmīgus baltos amerikāņus motivē neapmierinātība ar šīs grupas perspektīvām, salīdzinot ar citu etnisko izcelsmju grupām. Ņemot vērā, ka interpretācijas parādījās priekšvēlēšanu posmā, tās jāuztver uzmanīgi, jo var būt saistītas ar "birku likšanas" mēģinājumu, tomēr, ja tās izrādīsies ticamas arī nosvērtākas analīzes apstākļos, tad secinājumi ir ļoti interesanti. Formulēsim delikāti: pēc visām t. s. politkorektuma desmitgadēm izrādās, ka daudzu cilvēku patiesās noskaņas atšķiras no deklarētā diskursa.
Galu galā kampaņas izgaismotais var vedināt pārlasīt Džonu Dunnu, kurš jau pirms desmit gadiem jautāja: vai tas, ka mūsdienu pasaulē ir tik maz alternatīvu formu, tai, ko vispārināti sauc par "demokrātiju", nozīmē šīs "demokrātijas" nepārprotamu pārākumu un reformu nevajadzību?
Skarbs impulss paskatīties uz sevi no malas
Mūsdienu mainīgajā pasaulē ir arī kaut kas nemainīgs: viedoklis, ka "labāk nebūs, drīzāk sliktāk". Palasot dažādu gudru cilvēku atzinumus ASV prezidenta vēlēšanu kontekstā, redzam to pašu konstrukciju. Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs – Donalds Tramps vai Hilarija Klintone –, labi nebūšot. Un seko pietiekami racionāla argumentācija.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.