Slovāku politologs par lielāko draudu drošībai sauc Krievijas revanšismu

Draudu vidū, ar ko pēdējo gadu laikā nākas rēķināties Slovākijai un visam Austrumeiropas reģionam, ir tradicionālie militārie, drošības un politiskie draudi, skaidroja Ondrejčāks, kurš savulaik ieņēmis Slovākijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu."Konkrēti tas ir Krievijas ekspansionisms, militārās operācijas un klātbūtne Ukrainā, Moldovā un Gruzijā, kā arī vēlēšanās un spējas izvērst relatīvi spēcīgas militārās jaudas Austrumeiropā un rietumu virzienā," brīdināja politologs.Viņš uzsvēra, ka šobrīd ir divi ļoti svarīgi stratēģiskie draudi."Pirmkārt, tieši uz mūsu robežām ir tradicionālie militāri politiskie draudi, kurus reprezentē Krievijas revanšisms un ekspansionisms.""Otrkārt, Eiropas perifērijā ir bankrotējušo valstu, tādu kā Irāka, Sīrija un Sāhelas reģiona valstis, kombinācija ar teroristu organizācijām, tādām kā Islāma valsts," norādīja Ondrejčāks.Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos."slāma valsts ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijā un Irākā, kur cenšas ieviest viduslaiku sunnītu paražas, pasludinājusi tur "kalifātu" un pastrādājusi neskaitāmas asinsstindzinošas zvērības.Grupējums arī sācis nostiprināties un izplesties Lībijā.Bratislavā bāzētā Centrāleiropas politikas institūta pētnieks Marjans Majers pieaugošo draudu vidū sarunā ar Defence Matters minēja arī iespējamos kiberuzbrukumus un centienus izjaukt informācijas vidi, kā arī draudus enerģijas un pārtikas drošībai.Viņš īpaši izcēla "tādu informācijas un propagandas instrumentu ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir izstrādāti, lai grautu demokrātisko valstu politiskās sistēmas".Savukārt Banska Bistricas universitātes lektors Jaroslavs Usjaks brīdināja par draudiem, ko rada Šengenas zonas robežu destabilizācija, kas notikusi "nelegālās un daļēji arī legālās imigrācijas rezultātā"."Nespēja aizsargāt Šengenas dienvidu un potenciāli arī austrumu robežas var novest pie nelegālo narkotiku, ieroču un cilvēku kontrabandas," viņš brīdināja.Ja šī problēma netiks pienācīgi risināta, tā var palielināt bezdarbu, sociālos konfliktus un nabadzību, norādīja Usjaks.Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 924 000 nelegālo imigrantu.Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.