Strašuna: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad straujākā Baltijā

Priecīga ziņa, kas apstiprina mūsu prognozes – Latvijā atsācies investīciju pieaugums. Pēc trīs ceturkšņu krituma, 2.ceturksnī investīcijas pamatkapitālā bija par 2,8% lielākas nekā gadu iepriekš. Visticamāk, tās ir galvenokārt investīcijas mašīnās un iekārtās, jo būvniecībā vērojams kritums. Tas "pavilka" sev līdz arī nelielu importa kāpumu. Arī eksportētājiem gājis labi – lai arī eksporta apjomu izaugsme nedaudz palēninājusies, tā vēl arvien ir spēcīga, ap 2% salīdzinājumā ar pērnā gada 2.ceturksni. Lai arī to daļēji sekmēja gan Liepājas metalurga darbības atsākšana, gan elektronikas reeksports, eksportētāju elastība tik un tā ir apbrīnojama. Krievijas ekonomiskā lejupslīde un politiskie šķēršļi neapšaubāmi bremzēja Latvijas eksporta (un arī iekšzemes kopprodukta) izaugsmi, bet nespēja to apturēt. Redzams neliels kritums transporta sektorā, arī pārtikas ražošanā, tajā pat laika tūrisma sektors un daudzas citas rūpniecības nozares turpina augt. Savu artavu, visticamāk, ir iedevusi arī Latvijas prezidentūra ES, kas palīdzēja kompensēt ap 40% kritumu Krievijas tūristu skaitā.Galvenais izaugsmes dzinulis 2.ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņš, lai arī, šķiet, ka iedzīvotāju tēriņi vēl arvien auga lēnāk nekā ienākumi. Algu kāpums turpina būt ļoti spējš, inflācija zema, noskaņojums labs. Tas balsta mājsaimniecību tēriņus un virza iekšzemes tirdzniecības izaugsmi.Kopumā Latvijas ekonomikas attīstība šī gada pirmajā puse ir bijusi ļoti laba un pārspējusi prognozes, tomēr nevajadzētu pārāk daudz paļauties uz līdzšinējiem rezultātiem, jo risku turpmākai izaugsmei vēl arvien ir diezgan daudz. Viens no tiem, protams, ir politiskā un ekonomiskā attīstība Krievijā – paskatāmies kaut vai uz dzelzceļa peripetijām. Bet Latvijas ekonomika ir atkarīga arī no tā, kas notiek plašajā pasaulē, un viens no galvenajiem riskiem pasaules izaugsmei ir nelīdzsvarotības un finanšu tirgus svārstības Ķīnā.Swedbank prognoze šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmei ir 2,1%.