Tas vadzis ir lūzis

Vai var sacīt, ka situācija bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā ir kritiska?Pilnīgi noteikti - tā ir kritiska! Un traģiskākais ir apstāklī, ka no normatīvo aktu viedokļa regulējums Latvijā ir tuvu izcilam salīdzinājumā ar atsevišķām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Savukārt likumu ieviešana un sociālā realitāte ir traģiska, un tas vadzis ir lūzis. Mēs [TB] vēršamies vai nu pie ministriem, vai valdībā par dažādu problēmjautājumu risinājumiem, bet vēršanās Ģenerālprokuratūrā par Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku lietu ir jau izmisuma solis. Redzam, kāda ir [Izglītības un zinātnes] ministrijas ierēdņu nostāja, īpaši valsts sekretāres Evijas Papules… Ja var paziņot to, ka ģībšanā vainīgi paši bērni vai skābekļa kabatas! Vairāki speciālisti, piemēram, katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics, kurš orientējas tāda veida jautājumos, pateica, ka tas atvērta tipa estrādē pat teorētiski ir neiespējami, savukārt ministrijas augstākā ierēdne nāk ar šādu paziņojumu! Tas nozīmē, ka vairs nav, kur vērsties, kā tikai Ģenerālprokuratūrā.Tomēr tā ir tikai cīņa ar sekām. Kuri posmi bērnu tiesību aizsardzības sistēmā ir tik vāji, ka vadzis lūzis, bērni nevar justies pasargāti?Tas ir cilvēciskais faktors no atbildīgo amatpersonu un bērnu vecāku puses. Arī sabiedrības kopumā. Kāpēc? Sāksim ar primitīvām lietām - bērni smēķē. Un lai katrs atceras, cik smēķējošiem bērniem un jauniešiem pagājis garām neaizrādot. Tas veido sniega pikas efektu - tur nepasaka, citur nepasaka… Savukārt, ja runājam par vardarbību skolās un pedofiliju, visi gadījumi saistīti ar to, ka zinātāji, vai visi tie, kuri tieši nepiedalās pretlikumīgajā vardarbīgajā aktā, visticamāk, slēps to, nereaģēs un neko nevienam neteiks! Jo tas var ietekmēt skolas reputāciju, nāksies doties uz attiecīgām iestādēm sniegt konkrētākas liecības utt.Vai var secināt, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoriskā puse nebija demokrātiska? Ka bērniem nebija iespēju ietekmēt mēģinājumu un atpūtas laiku režīmu, sūdzēties par iespējamo pārslodzi un sagaidīt, ka tas tiek uztverts nopietni?Jā, arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vadītāja [Laila Rieksta-Riekstiņa] jau paziņoja, ka atsevišķos gadījumos kolektīvu vadītāju attieksme pret bērniem ir vardarbīga - vai nu uz robežas, vai pārsniedzot likumā pieļaujamo, un tur jau vērtējama konkrēto personu atbildība. Kaut kas tajā organizatoriskajā pusē bija stipri pārspīlēts, rezultātā bērni veica tādu kā vergu darbu. Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa izteicās, ka paši bērni ir pie vainas, jo neesot laikus gājuši gulēt. Bet pagaidiet! Arī tā ir pasākuma organizatoru atbildība! Arī loģistikai jābūt jēdzīgai - nedrīkst būt tā, ka bērniem jāpulcējas pulksten 7.30, lai gan pats pasākums sākas tikai desmitos. Dzirdēts par vairākiem šādiem gadījumiem, un tas nozīmē vienīgi to, ka organizatori loģistiku veidojuši tā, kā ērtāk pašiem. Organizatori, diriģenti, ierēdņi par savu darbu saņem atalgojumu, viņiem nodrošināts viss nepieciešamais. Pieļauju, ka viņi saņemtu arī prēmijas, kāds varbūt pat ordeni, ja vien masu medijos neparādītos dažāda veida informācija.Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) izveidotajā Skolēnu dziesmu svētku izvērtēšanas komisijā apspriestajam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.Tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Darbam jābūt caurskatāmam un atklātam, jo šī problemātika nav saistīta ar valsts noslēpumu, bet gan ar Satversmē garantēto, ka sabiedrībai ir tiesības zināt par liela mēroga problēmu aspektiem. Manuprāt, komisijas darba noslepenošana ir mēģinājums norobežoties no mediju uzmanības. Un lai viņi nerunā, ka šo visu noslepenot ir bērnu interesēs! Komisija ir plaši pārstāvēta, un, cik saprotu, rezultātā būs kolektīvās bezatbildības parauglēmums, jo svētku organizēšanas laikā nav bijis labas koordinēšanas un menedžmenta, lai gan katrs varbūt darīja labāko, ko spēja. Dziesmu un deju svētkos runa ir par slodzēm, kādas bērniem pieļaujamas, - likumā skaidri un gaiši pateikts, ka šāda veida pasākumos tām jābūt pēc analoģijas kā mācību procesā skolā. Punkts.Visu interviju lasiet laikraksta Diena piektdienas, 31.jūlija, numurā!**