Ticēja Zatleram, atbalsta Āboltiņu. Saruna ar bijušo deputātu Junkuru

numuru, taču ieguva otru labāko rezultātu. Pēc tam viņš pazuda un ieradās tikai uz zvēresta nodošanu jaunās Saeimas pirmajā sēdē, lai uzreiz no mandāta atteiktos, ko skaidroja ar izdevīgu darba piedāvājumu Honkongā.Līdz šim Jānis Junkurs bija izvairījies no intervijām. Arī šī saruna ir tapusi sarakstoties un sazvanoties, kas bija svarīgi, lai gūtu apstiprinājumu, ka atbildes uz Dienas jautājumiem tiešām ir viņa paša rakstītas. Sarunai klātienē Junkurs vēl nebija gatavs.Ar ko pašlaik nodarbojaties un kur - Honkongā, Rīgā vai dzimtajā Kuldīgā?Līdz Jaunajam gadam esmu paņēmis tādu kā radošo pauzi. Ir, protams, iestrādnes, taču konkrētāk par savām biznesa iecerēm publiski nevēlos runāt. Varu atklāt tikai to, ka viens manas turpmākās darbības virziens ir saistīts ar starptautisko tirdzniecību un kompānijas tīkla paplašināšanu Eiropā, savukārt otrs - ar darbu starptautisko attiecību jomā. Tuvākajā nākotnē vairāk uzturēšos Latvijā, jo nepieciešamos procesus varu vadīt, arī būdams šeit, uz vietas. Nevienu brīdi neesmu teicis, ka pārcelšos uz Honkongu.Ja esat paņēmis pauzi, kā varat nodrošināt iztiku? Ko jūs atbildētu tiem, kuri uzskata, ka par atteikšanos no mandāta esat saņēmis kādu finansiālu atbalstu?Baumu un pieņēmumu, protams, netrūkst. Taču to visu nevar nosaukt nekā citādi kā par pilnīgām muļķībām. Aicinu arī jūs un lasītājus neticēt tiem, kas sev pelna maizi, izplatot šādas baumas. Es nekad neesmu bijis pārāk izšķērdīgs vai ar ārišķīgu dzīvesveidu, tāpēc šobrīd ar iztikšanu man problēmu nav.Vai ar Solvitu Āboltiņu esat sazinājies?Tiešām neatceros, kad ar Solvitu Āboltiņu pēdējo reizi būtu runājis pirms vēlēšanām. Taču pēc vēlēšanām mums nav bijušas ne tikšanās, ne sarunas. Es vispār savā dzīvē ar Āboltiņas kundzi esmu pārmijis vien pāris vārdu kādā oficiālā pieņemšanā, bet neatminos, cik sen tas varēja būt. Tā kā pieņēmumi par notikušām vai apzināti nenotikušām sarunām ir tikai un vienīgi kārtējās spekulācijas.Vai pēc vēlēšanām apjukāt no tā, ka esat nonācis uzmanības centrā un par jums katru dienu ziņo mediji tikai tāpēc, ka esat izkonkurējis Solvitu Āboltiņu?Apjucis? Nē. Varbūt nedaudz pārsteigts, ka mana dalība Saeimas vēlēšanās ieņem tik nozīmīgu vietu mediju dienas kārtībā. Tiesa, līdz šim ar tādu mediju uzmanību noteikti nebiju saskāries. Atzīšos, ka jau vasaras otrajā pusē, rēķinoties ar mazo varbūtību tikt ievēlētam 12.Saeimā, sāku apzināt citas darba iespējas un apsvēru domu strādāt privātajā sfērā. Tādēļ žurnālistu uzmanībai saistībā ar aktīvās politikas iespējamu pamešanu biju gatavs. Protams, ne tādā apjomā, kāda tā bija.Ja jūs būtu piedalījies Vienotības kongresā, vai atbalstītu Solvitas Āboltiņas atkārtotu ievēlēšanu priekšsēdētājas amatā? Ko jūs ieteiktu darīt Vienotībai, lai tā atgūtos?Šobrīd labāku vadītāju par Solvitu Āboltiņu es partijai neredzu. No esošajiem tās vadošajiem cilvēkiem viņa noteikti ir spēcīgākā. To pierādīja arī nesenais kongress. Manuprāt, būtiski ir, ka tieši Solvitas Āboltiņas līdzšinēja darbība partijā ir spējusi saturēt kopā Vienotību un nodrošināt dialogu starp visiem partijas spārniem. Esmu pārliecināts, ka šo mirkļa turbulenci Vienotība pārvarēs.Vai vēlaties vēl kādreiz kandidēt Saeimas vēlēšanās?Atbildēšu tāpat - nekad nesaki nekad. Taču tuvākajā nākotnē šādu iespēju neizskatu.Kāpēc vispār nolēmāt iesaistīties politikā?Tas bija 2011.gada pavasarī. Toreiz galveno impulsu deva eksprezidenta Valda Zatlera rīkojums Nr. 2. Līdz tam par iesaistīšanos politikā īsti nebiju domājis, bet Zatlera kunga toreizējie uzstādījumi mani patiesi uzrunāja. Toreiz ticēju, ka tiešām beidzot varētu veidoties politiskais spēks ar ideāliem un skaidru vīziju par valsts nākotni. Sākotnēji nedomāju, ka man būs iespēja tieši iesaistīties partijas veidošanā un pat kandidēt vēlēšanās, bet, tiklīdz aktīvāk sāku darboties, tā nāca arī piedāvājums kandidēt. Arī partijas dibināšanas rītā vēl biju pārdomās - iesaistīties vai ieņemt nogaidošu lomu. Nosvēros par labu pirmajam variantam, lai arī nepazinu nevienu partijas dibinātāju. Taču biju pārliecināts, ka pareizāk ir iesaistīties, nevis kritizēt visu no malas.Kāpēc tādā gadījumā pievienojāties kolēģiem, kuri dienu pirms jaunās Saeimas pirmās sēdes izveidoja neatkarīgo deputātu grupu?Pēc 11.Saeimas vēlēšanām, kad sākās Reformu partijas vadības "koķetēšana" ar Saskaņas centru par viņu iesaisti valdībā, neredzēju vairs iespēju turpināt darbu partijā, kurai ik dienu mainījās uzstādījumi. Biju kategoriski pret dalību valdībā kopā ar Saskaņas centru.Vairāk par bijušā Saeimas deputāta Jāņa Junkura bērnības sapņiem, ceļu līdz politikai un darbošanos modes industrijā lasiet rakstā Ticēja Zalteram, atbalsta Āboltiņu laikraksta Diena piektdienas, 19.decembra, numurā!