Tāpēc šķiet nudien brīnums, ka Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) tagad vairs nesaredz problēmas, ka Einars Repše veido biedrību, kas nodarbojas ar politisko reklāmu, kas, visticamāk, ir domāta tieši tam, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu. Mainās laiki, un mainās likumi. Taču ir viena liela problēma.
Einars Repše joprojām ir Vienotības partijas biedrs. Protams, tā ir kurioza, paradoksāla situācija, kad vienas partijas biedrs, paša partijai dzīvai esot, veido citu partiju. Bet arī šim līdzīgi gadījumi Latvijas politikā jau ir bijuši. Ar savām morālajām un ētiskajām problēmām lai tiek galā Vienotība pati. Bet te ir nopietna juridiska problēma.
Ja Einars Repše ir Vienotības biedrs, tad viņa politiskā reklamēšanās ir jāieskaita Vienotības partijas izdevumos. Solvitas Āboltiņas atrunāšanās ne ar ko neatšķiras no Aināra Šlesera vai Andra Šķēles atrunām, ka partijas ir partijas un biedrības ir biedrības. Tautas partija un LPP/LC šajā sakarā jau ir izbaudījusi tiesas lēmumu bardzību uz savas ādas. Acīmredzot laiks Vienotībai.
Man šķiet, ka partiju tēriņu ierobežošana likumā ir zaudējusi jēgu un izgāzusies. Katrai mistifikācijai reiz pienāk gals.
Atcerēsimies, ar kādu milzu sajūsmu, Saeimai par to vienbalsīgi balsojot, 2004. gadā tika pieņemts likums, kas ierobežoja izdevumus, ko partijām ir atļauts tērēt vēlēšanās.
Divi tūkstošo gadu sākumā Latvijā bija parādījusies visiem labi zināmā populārā ideoloģija, kas visas valsts nelaimes saskatīja tā saucamajā naudas ietekmē politikā. Nevis nepareizā politikā vai neprasmīgā valsts pārvaldē, bet tieši partiju sponsoru ietekmē tika saskatīta visa ļaunuma sakne, no kā tika reducēts viss pārējais. Mēs atceramies, ka pat valsts ekonomiskās problēmas tika izskaidrotas vienkārši. Ar to, ka partiju finansēšanas kārtībā ir problēmas.
Likuma pieņemšana pie mums vienmēr ir tikusi uzskatīta par brīnumnūjiņu. Un attiecīgs likums tika pieņemts.
Tam sekoja trešo personu iesaistīšanās vēlēšanu kampaņā - speciāli politiskajai kampaņai domātu masu mediju izveide, nevalstiskās organizācijas. Aicināt vēl kaut ko stingrāk regulēt ir utopija. Jāļauj cilvēkiem pašiem lemt, par ko viņiem balsot. Bet Vienotībai ar Repšes reklamēšanos ir problēmas. Jo likumu neviens nav atcēlis.