Ceturtdien notika Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) Konsultatīvās padomes nozaru sēde, kurā politikas un tiesību eksperti sprieda, kādi uzlabojumi nepieciešami politisko partiju un biedrību darbību regulējošos normatīvajos aktos, portālu Diena.lv informēja UR pārstāve Sandra Notruma. Bez Tieslietu ministrijas un nozares ekspertiem, sēdē piedalījās arī virkne tiesībsargājošo iestāžu vadītāji - Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča.
Sanāksmes laikā izteikto viedokļu un priekšlikumu spektrs bija visai plašs, taču lielais vairums klātesošo atbalstīja jau Saeimas izskatīšanā esošos grozījumus Politisko partiju likumā, kas palielinātu zvērinātu notāru lomu politisko partiju dibināšanas procesā. Izskanēja arī doma, ka jāprecizē likuma regulējums, paredzot arī prokuroram tiesības vērsties tiesā pret partiju, kas ar savu darbību apdraud sabiedrības kārtību un valsts drošību. Pašreizējā likuma redakcijā tiesības vērsties tiesā paredzētas vien UR, KNAB un Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Atsevišķi sanāksmes dalībnieki uzskatīja, ka pašreizējais partiju un biedrību reģistrācijas process ir pārlieku liberāls. Piemēram, Latvijas Juristu apvienības pārstāvis Rihards Bunka pauda viedokli, ka reģistrācijas procesā obligāti būtu jāizmanto operatīvās darbības subjektu, piemēram, Drošības policijas sniegtā informācija par partiju pretvalstiskajām aktivitātēm. Citi, piemēram, profesors Jānis Ikstens un politoloģe Iveta Kažoka pauda viedokli, ka jābūt piesardzīgiem ar politisko partiju regulējošo normatīvo aktu grozīšanu. Cenšoties ierobežot kādas pārejošas ekstrēmistu grupas, Latvija var saņemt pārmetumus no Eiropas Savienības, kas neuzlabotu valsts kopējo tēlu.