VK ir sniegusi savu atzinumu ar iebildi, jo revīzijā ir atklātas būtiskas nepilnības. Valsts galvenais pārskats joprojām nesniedz patiesu informāciju par to, kas un kādā vērtībā valstij un pašvaldībām pieder, kā arī par to parādsaistībām, proti, pārskata pašvaldību daļā par summu, kas pārsniedz 70 miljonus eiro, nepamatoti ir palielināta pašvaldību zemju, ēku un būvju vērtība. Arī Rīgas pašvaldība jau vairākus gadus pēc kārtas savus aizņēmumus ir norādījusi neprecīzi, secinājusi VK.
Kā norādīts revīzijā, daudzas pašvaldības nereti pat nezina, kādi īpašumi tām pieder, norādot, ka šādos apstākļos nevarētu būt iespējams pilnvērtīgi pārvaldīt sabiedrības īpašumu, rūpēties par tā saglabāšanu, attīstību un izmantošanu sabiedrības interesēs.
Tāpat par aktīviem 2,3 miljardu eiro vērtībā, kas veido 27% no pašvaldību aktīvu kopējās vērtības - 8,5 miljardiem eiro -, VK nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru, jo īpašumi nav salīdzināti ar valsts reģistru datiem vai arī nebija pieejami īpašumu vērtību pamatojošie dokumenti.
Vienlaikus VK konstatējusi, ka pašvaldību gada pārskatu daļas pārējie aktīvi - 6,2 miljardi eiro - nav uzrādīti pilnīgi, atbilstoši atzīti un novērtēti.
Vienlaikus VK ir aicinājusi Valsts zemes dienestu un Tieslietu ministriju pilnveidot nekustamo īpašumu uzskaiti reglamentējošos tiesību aktus, jo pašlaik pašvaldībām ir apgrūtinoši veikt nepieciešamo salīdzināšanu.
Tāpat VK norādīja, ka uzrādītā informācija par saistībām nav patiesa un salīdzināma, jo Rīgas pašvaldība saistības 321,9 miljonu eiro apmērā ir uzrādījusi pretēji darījuma ekonomiskajai būtībai.
Revīzijas izlasē VK iekļāva 29 pašvaldības - sešas pilsētu un 23 novadu pašvaldības.
Kopumā VK revīzijas rezultātā ir sniegusi 42 ieteikumus, no tiem 27 Finanšu ministrijai, pa četriem - Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai, bet septiņus - pašvaldībām.