Viņš secinājis, ka ceļi esot arī galvenais bremzētājs uzņēmējdarbībai. "Kad pie mums kāds atbrauc ar domu par investīcijām, tad pirmais, ko piefiksē, ir ceļi, bet otrais - vai būs, kas strādā?" pauda Melgailis, piebilstot, ka ir skaidrs - visu izejvielu uz vietas nebūs, kaut kas būs jāved, taču arī visu speciālistu uz vietas var nebūt, un viņiem būtu jābraukā, ko arī ietekmē ceļi.
"Tagad, piemēram, tiek runāts par ģipsi Skaistkalnes un Kurmenes teritorijā, kur esot lielākās neizraktās iegulas visā Baltijā, un perspektīva tur būtu aptuveni simt gadiem, bet, ja kādreiz organizēs kādu izstrādi, tad pēc loģikas jābūt uz vietas pārstrādei. Taču, vai Skaistkalnē būs tik daudz cilvēku, patlaban nekādu garantiju nav, un speciālistiem no kaut kurienes būs jābrauc, un arī tam ir nepieciešami sakārtoti ceļi. Ja nav ceļa, tad nav nekā. Arī pa esošo ceļu nevar tās tonnas izvadāt. Ceļš izjuks pirmajā gadā. Patlaban uzņēmums SIA Knauf jau ir izpircis lielākās zemes platības potenciālajā ģipša ieguves zonā," skaidroja Melgailis.
Patlaban uzņēmējdarbības attīstības trūkumu novadā ietekmējot arī Rīgas, Ķekavas un Iecavas tuvums, kas atbilst ceļu un kustības virzieniem, turklāt vienīgi Rīgas virzienā esot asfaltēti ceļi, tāpēc novadā esot zems bezdarbs.
"No darba nodrošinājuma šāds tuvums ir pozitīvs, taču šī paša iemesla dēļ pašā novadā neattīstās uzņēmējdarbība, savukārt individuālā komercdarbība vai mazā uzņēmējdarbība ir bez aktivitātes, un ar šādu rādītāju mēs esam vieni no sliktākajiem Zemgalē - mēs esam nodarbināti, bet esam darba ņēmēji un negribam būt paši darītāji vai darba devēji. Ja šeit būs vairāk darbvietu, tad arī šeit dzīvos un būs vairāk cilvēku," pauda Melgailis.
Viņš informēja, ka vietējos resursus - kūdru, koku, smiltis, granti - uzņēmumi pārstrādā, ir zemnieki, kas attīstās un paplašinās, mežu platībās saimniekojot gan "Latvijas Valsts meži", gan zemnieki. Savukārt lielākais darba devējs novadā tomēr esot pašvaldība.