Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Vējonis nesaskata vajadzību veikt īpašas izmaiņas, lai plašāk pamatotu valsts apbalvojumu piešķiršanu

Lai gan pirms ievēlēšanas amatā pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzina, ka ir problēmas ar pamatojumu, kāpēc konkrētiem cilvēkiem tiek piešķirti valsts augstākie apbalvojumi, tagad viņš secinājis, ka nekādas īpašas izmaiņas nav nepieciešamas, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Vējonis šovasar prezidenta priekšvēlēšanu debatēs atzina, ka redz problēmas ar pamatojumu, kāpēc apbalvojumi tiek piešķirti, un runāja par iespējamām izmaiņām.

"Iespējams, ka šī kārtība ir jāmaina. Es kā aizsardzības ministrs arī piešķiru medaļas, bet katrai medaļas piešķiršanai ir ne tikai pieteikums, bet arī pamatojums, kāpēc šī medaļa tiek kādam par īpašiem nopelniem piešķirta. Manuprāt, Ordeņu kapitulam būtu jāsniedz arī pamatojums, kāpēc tieši šiem konkrētajiem cilvēkiem ir piešķirti," toreiz teica Vējonis.

Tagad viņš secinājis, ka izmaiņas nav nepieciešamas.

"Iepazīstoties daudz sīkāk ar esošo kārtību un to, kā [Ordeņu] kapituls strādā, es esmu secinājis, ka varbūt speciāli likuma grozījumi nav nepieciešami," vērtēja Vējonis. Vienlaikus viņš norāda, ka veicis uzlabojumus kapitula darbībā un, viņaprāt, apbalvojumu piešķiršanas pamatojums, kas atrodams Valsts prezidenta mājas lapā internetā, tagad esot izvērstāks.

"Tas jau parādās attiecībā uz pirmajiem šī kapitula pieņemtajiem lēmumiem, ka katram cilvēkam, kas ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni vai Atzinības krustu, ir uzrakstīts daudz sīkāks pamatojums, par kādiem nopelniem šis cilvēks ir saņēmis šo augstāko valsts apbalvojumu," skaidroja Valsts prezidents.

Pētījumu kompānijas GfK nupat veiktā internetaptauja liecina, ka vien 10% aptaujāto izprot, kādēļ un pēc kādiem kritērijiem tiek izlemts piešķirt valsts apbalvojumus. 42% tas ir skaidrs tikai atsevišķos gadījumos, bet 43% atbildējuši, ka neizprot, kā tiek piešķirti valsts augstākie apbalvojumi.

Kā atgādina raidījums, vispretrunīgāk parasti vērtēta ordeņu dalīšana politiķiem. Pēdējā laikā visplašāk apspriesti divi apbalvotie. Šogad maijā Triju Zvaigžņu ordeni piešķīra bijušajam premjerministram Vilim Krištopanam, kuram savulaik nācās atvainoties sabiedrībai par Latvijas nosaukšanu par muļķu zemi. Bet pērn novembrī Zolitūdes traģēdijas pirmās gadadienas priekšvakarā Triju Zvaigžnu ordeni saņēma bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, kurš savu demisiju pamtoja ar atbildības uzņemšanos par 54 cilvēku bojāēju, sabrūkot lielveikala Maxima jumtam. Cietušo pārstāvji neslēpa sašutumu par viņa apbalvošanu.   

Protestējuši arī paši apbalvotie. Spilgtākais piemēri ir padomju laika disidentes Lidijas Doroņinas-Lasmanes atteikšanās no Triju Zvaigžņu ordeņa, ko viņa pamatoja ar to, ka ordeņa kavalieru vidū ir čekisti.

Ordeņu kapitula sastāvu veido katrs prezidents. Pašreizējā kapitula vadītāja Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone skaidro, ka kapituls neizmanto likumā dotās tiesības lēmumus pieņemt balsojot. Lai mēģinātu izvairīties no tā, ka sabiedrībā lēmumi tiek vērtēti neviennozīmīgi, tiek ievērots vienprātības princips - ja kaut vienam kapitula pārstāvim ir šaubas, apbalvojuma piešķiršana tiek atteikta.

Šajos svētkos apbalvojumi pavisam piešķirti 53 cilvēkiem, bet kopumā kopš neatkarības atjaunošanas apbalvoti vairāk nekā 4000.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē