Kā uzskata bijusī prezidente, patlabam ir bijis lūzuma brīdis līdz ar krīzi, kad dramatiski palielinājās emigrācija un daudzi sāka runāt par Latviju kā bēdu ieleju. Viņa uzsver, ka Latvija nav bēdu ieleja ne tad, ne tagad. "Negribu noliegt grūtības un smago nastu, kas daudziem jānes, bet tas nav iemesls novērsties no savas valsts tāpēc, ka tajā brīdī ir grūti. Tas būtu tāpat kā, ja ir slima māte, teikt: "Viņa man nevar palīdzēt un atbalstīt, es no savas mātes novēršos, jo šobrīd viņa man labu nedara"," sacīja Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas domām, patlaban notiek tāds kā atsitiens pret to negatīvismu, ko ļaudis izteikuši par situāciju Latvijā. "Ļaudīs sāk mosties spīts, viņi saka: "Pag, pag, pag, paskatīsimies divreiz, kā tad te īsti ir. Vai tiešām ir tik šausmīgi? Beigu beigās man tā Latvija ir dārga, man viņa kaut ko nozīmē un es gribētu, lai viņa būtu dārga arī maniem bērniem!"," sacīja bijusī prezidente.
"Paldies tiem ļaudīm, kas tā jūtas, citādi mēs Latviju nesaglabāsim un nākotni neizveidosim," sacīja Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka kādam par Latviju arī ir jārūpējas, "nevar visi mukt prom un gaidīt, ka brauks atpakaļ, tad kad būs vieglāk".