Viņš atzina: atalgojums agri vai vēlu būtu jāpaaugstina, taču amplitūda izbrīna. Viņaprāt, palielinājums varētu būt krietni samērīgāks un ar plānu uz priekšu, piesaistot biznesa plānam. Proti, 2013.gadā varētu būt viens līmenis, 2014.gadā - cits, bet nākamais līmenis tiktu sasniegts, ja ir sasniegti rezultāti. Ja LDz ir rezultāti un kravas iet, ieslēdzas nākamā pakāpe vai prēmija, piemēru minēja Vilks. "Nevar reiz trīs uzreiz, tas lec ārā jebkurās skalās," sprieda ministrs.
Viņš arī minēja, ka privātajā biznesā ļoti lielu daļu atalgojuma veido mainīgā daļa, un, viņaprāt, arī lielajās valsts kapitālsabiedrībās vajadzētu mainīgo daļu, ja ir rezultāti. Vilks atsaucās arī uz ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētajām reformām attiecībā uz valsts uzņēmumiem, norādot, ka ministrs gribēja šo sistēmu sakārtot. Finanšu ministrs gan norādīja, ka ikdienas spiediens no kapitālsabiedrībām jūtams lielāks. "Ja Igaunijā un Lietuvā rādītāji ir krietni lielāki, pie labākiem rezultātiem ir iekšējs spiediens," atzina Vilks.
Viņaprāt, ja palielinājums būtu bijis samērīgāks, būtu bijis vieglāk, bet tagad "sataisīts" nevajadzīgs troksnis. Pēc ministra domām, algas palielināšanu varētu pamatot - viņš pauda pārliecību, ka "Latvenergo" var uzrādīt efektivitāti un arī LDz to varētu. Par spīti būtiskajam atalgojuma palielinājumam, Vilks noraidoši izturējās pret ideju, ka notiek atgriešanās pie "treknajiem gadiem", norādot, ka, piemēram, Finanšu ministrijai nav domas pārskatīt atalgojumu tās pārziņā esošās AS Augstsprieguma tīkls vadībai un arī Veselības ministrija neplāno.
Premjers Valdis Dombrovskis (V), preses konferencē vaicāts, vai var uzskatīt, ka valsts kapitālsabiedrību algu reforma nav bijusi veiksmīga, nepiekrita tam. Viņaprāt, griestu noteikšana atalgojumam valsts uzņēmumu vadībai bija pamatots risinājums krīzes laikā, tad arī nācās būtiski samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Krīzes laikā, ņemot vērā to, ka privātais sektors nepieņēma jaunus darbiniekus, nebija arī problēmas ar darbinieku aizplūšanu. Tagad, kad ekonomika jau strauji attīstās un kad redzams, ka pieprasījums pēc speciālistiem privātajā sektorā pieaug, pieaug arī speciālistu aizplūšana no valsts kapitālsabiedrībām. Premjers norādīja, ka šī situācija jākoriģē, bet veids un apjoms, kādā LDz, LVM un Latvenergo tas darīts, ir pārmērīgs. Tāpēc viņš uzdevis ministriem situāciju koriģēt un lēmumus pārskatīt.
Kā ziņots, vairāki valsts uzņēmumi ir izmantojuši iespēju paaugstināt valdes locekļu atalgojumu, saņemot akcionāru atļauju papildus valdes locekļa algai saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Attiecīgu iespēju uzņēmumiem ar apgrozījumu lielāku par 40 miljoniem latu gadā 2012.gada novembra beigās apstiprināja valdība, un kopumā tā attiecas uz septiņiem uzņēmumiem - AS "Latvenergo", AS "Latvijas Valsts meži", VAS "Latvijas Dzelzceļš", AS "Augstsprieguma tīkls", Paula Stradiņa slimnīcu, Austrumu slimnīcu un VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs". Atsevišķu uzņēmumu vadībai atalgojums pieaudzis trīs reizes.