Kā savus pirmos darbus ministra amatā Vjačeslavs Dombrovskis minēja tikšanās ar nozares pārstāvjiem un sadarbības partneriem. Viņš uzsvēra, ka konstruktīvs dialogs ar profesionāļiem ir būtisks veiksmīgu reformu priekšnosacījums.
“Par savām prioritātēm izvirzīšu: pedagogu novērtējuma sistēmas izveidi, kurā atalgojums būs saistīts ar skolotāju darba kvalitāti, panākot, ka zemākais slieksnis skolotāju atalgojumam ir 530 lati; profesionālās izglītības sistēmas stiprināšanu, ciešā sadarbībā ar darba devējiem; augstākās izglītības kvalitātes un stiprāko augstskolu starptautiskās konkurētspējas celšanu un mērķtiecīgas un koncentrētas investīcijas zinātnē,” viņš turpināja.
”Pilnveidojot pedagogu atalgojuma sistēmu mērķis ir nodrošinot algas, ne mazākas kā 530 lati, strādājot 40 darba stundas nedēļā un izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti,” norādīja V.Dombrovskis.
“Darbs, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi kopā ar Tiesībsargu – tā mērķis ir beidzot atrisināt bezmaksas izglītības jautājumu. Rūpēsimies, lai jau nākamajā mācību gadā vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citus mācību līdzekļus, bez kuriem nav iespējama izglītība un kuriem jābūt skaidri definētiem normatīvajos aktos,” viņš turpināja.
“Latvijai ir nepieciešams kvalitatīvs un lietderīgs profesionālās izglītības modelis. Profesionālās izglītības saturam jābūt atbilstošam darba devēju un tirgus prasībām. Jāizveido elastīgs sadarbības modelis, par piemēru ņemot Vāciju, kur šāda sistēma jau veiksmīgi darbojas, pateicoties kurai tur ir viens no zemākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā,” tā ministrs.
“Lai celtu augstākās izglītības kvalitāti ir nepieciešama konstruktīva un sistēmiska sadarbība ar nozares pārstāvjiem. Ir nepieciešama Eiropas standartiem atbilstoša, no interešu konfliktiem brīva studiju virzienu akreditācija. Lai uzlabotu kvalitāti, jāveido efektīva, dinamiska un profesionāla augstskolu pārvaldība, nodalot akadēmiskās un saimnieciskās kompetences. Visbeidzot, jāizstrādā taisnīgāks un efektīvāks studiju finansēšanas modelis,” viņš turpināja.
“Zinātnes finansēšana – vel viens akūts un sāpīgs jautājums kas ir jārisina. Zinātnei nepieciešams valsts atbalsts, bet valstij jāiegūst no zinātniskās jaunrades rezultātiem. Balstoties uz Ziemeļvalstu ministru padomes veikto zinātnisko institūtu izvērtējumu, līdz 2013. gada beigām ir jāpieņem lēmumu par prioritārajiem, valsts ekonomiskajām un nacionālajām interesēm atbilstošākajiem zinātnes virzieniem. Nepieciešams nodrošināt būtisku resursu koncentrāciju konkurētspējīgajos zinātniskajos institūtos,” stāstīja Vjačeslavs Dombrovskis.
Vjačeslavu Dombrovski ir ieguvis ekonomikas doktora grādu Klarka Universitātē ASV, brīvi pārvalda trīs valodas. Viņš arī ir Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas mācībspēks. Dombrovskis ir Reformu partijas ekonomiskās programmas autors, tika ievēlēts 11. Saeimā un līdz šim vadīja Reformu partijas Saeimas frakciju.