Piemēram, Vējonis piekrita, ka tā sauktā koalīcijas padome ir visnotaļ dīvains, citējot viņa paša teikto, - "neleģitīms" - veidojums, kas nereti, no lēmumu caurskatāmības viedokļa, nostāda Ministru kabinetu nevēlamā gaismā. (Konteksts: tiešraidē vērojamās valdības sēdēs premjere diezgan bieži atliek kāda jautājuma skatīšanu, jo tas, redz, neesot iepriekš izrunāts Koalīcijas padomē; vai arī kāds lēmums tiek pieņemts strupā manierē, jo nekur likumdošanā neaprakstītā "padome" tā esot vienojusies.)
Jaunievēlētais prezidents kā iemeslu minēja tieši MK sēžu atklātumu, jo visas godīgās publikas priekšā ministri vairoties no sirds cits citam pateikt savu viedokli, attiecīgi tas notiekot padomē. To, ka Repšes laikā iedibinātā atklāto MK sēžu metode šīs sēdes padarot par formalitāti, pārceļot īstās diskusijas uz citu formātu, nācies dzirdēt daudzkārt, un zināma taisnība šajā viedoklī ir. Tomēr atklātības režīma atcelšana arī nav risinājums vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šobrīd ikviens vismaz var sekot līdzi valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju argumentiem kādu jautājumu izskatīšanā, pat ja ministri izvairīgi klusē. Otrkārt, neticu, ka atklātības režīma atcelšana nozīmētu vienlaicīgi Koalīcijas padomes "atlaišanu", tātad rezultātā politikas process kļūtu vēl noslēgtāks.