Zanders: Velosipēds - nācijas spogulis

Nu bet kur ir problēma? Braucu pastāvīgi ar velo jau trešo sezonu, zinu, ka gājējam uz ietves ir priekšroka. Ja nevar izmainīties, tad jāapstājas un jāpalaiž. Skriet nevar, lai nevienu neapdraudētu. Uz veloceliņa, lūdzu, var zvanīt zvanu, lamāties utt, tā ir velo teritorija, bet trotuārs nav. Pa trotuāru drīkst braukt, bet tikai saprātīgā ātrumā un atceroties, ka gājējam priekšroka. Nu vai tik grūti elementāru lietu atcerēties? Un par ko te ēsties? Velosipēdistam nav īsti nekādu tiesību kā uz ietvēm, tā uz braucamās daļas, uz pirmās pat vispār nekādu. Šogad beidzot atļāva šķērsot neregulējamās gājēju pārejas, nekāpjot nost no velo. Tanī pat laikā, ja cilvēks nav gatavs iesaistīties satiksmē uz braucamās daļas, vai nav velojoslas, nu lai tad brauc pa ietvi, tikai bez trakošanas. Visa problēma sākas, kad velobraucējs nav iepazīnies ar satiksmes noteikumiem.

Raksts kā kulaks uz acs. Īstenībā jau visu vaŗ ļoti viegli un loģiski atrisnāt. Piemēram, ja skatās tikai divas CS dalībnieku kategorijas - gājējus un autobraucējus, princips ir vienkāšs - gājēji iet pa ietvi, auto brauc pa ceļu. Gājējiem principā aizliegts vazāties pa ielu, mašīnām - braukt pa ietvēm. No tā => 1.likums: ja ir velosipēdistu celiņš, velosipēdisti brauc tikai pa to, un gājēji vai a/m tur nelien. Protams, ir vietas, kur nav ietvju. Šādā gadījumā gājējs var atrasties uz braucamās daļas, Tomēr tas nenozīmē, ka gājējs var pa braucamo daļu ganīties tāpat, kā pa trotuāru - nē, jāiet pa nomali, tumšā laikā jāvalkā veste, ceļu var šķērstot tikai pārliecinoties, ka netuvojas a/m. Un vice versa, piemēram, ir zīme "dzīvojamā zona" vai tml, kura principā paredzēta gājējiem. Auto tur drīkst braukt, bet ne ātrāk kā 20 km/h un ievērojot, ka zonā prioritāte ir gājējiem. Respektīvi, likums2 = ja vajadzība spiež pārvietoties pa "ne savu" zonu, jārēķinās, ka katrā ceļa daļā kādam satiksmes dalībniekam ir prioritāte. Gājējs - uz ietves, a/m - uz ielas braucamās daļas, velo - uz veloceliņa. ir muļķīgi aizliegt velo braukt pa ietvēm (izņemot gadījumu, ja uz konkrētās ielas IR veloceloņš). Bet, ja brauc - jārēķinās, ka gājējs var apstāties, mainīt virzienu "nerādot pagriezienu" utt., un viņam ir pilnīgas tiesības uz to. Līdz ar to uz ietves velo brauc lēnām un prātīgi. Ja vajag skriet - lūdzu, brauc pa ielas braucamo daļu. Ievērojot, ka prioritāte tur ir a/m. T.i., nestreipuļot pa joslām, nešķērsot krustojumus pa diagonāli, rādīt pagriezienus, nebraukt pie sarkanā 9t.sk. neveikt pagriezienus pie sarkanā), sākt bremzēt pie dzeltenā, nelēkāt no brauktuves uz ietvi, strauji nebremzēt, utt. Velo kultūra latvijā vēl tikai veidojas. Būs, ar laiku jau būs, gan celiņi, gan savstarpējā saprašanās. Atceraties, pirms gadiem 10-15 bija pilnīgi neiedomājami, ka a/m varētu apstāties un palaist gājēju uz gājēju pārejas. Tagad tas ir "common rule" ar retiem izņēmumiem (vatņiki iekš 4x4)

Īstenībā problēma ir nevis gājējos, riteņbraucējos vai autovadītājos kā kategorijās, bet agresīvos un tikai par sevi domājošos cilvēkos, lai kurā no kategorijām tie piederētu. Ja nebūtu agresīvu vadītāju, riteņbraucēji varētu droši braukt pa ielu. Ja nebūtu agresīvu riteņbraucēju, gājēji un riteņbraucēji uz ietves lieliski sadzīvotu. Cienīt un respektēt cilvēkus, nevis spiest pedāli (grīdā) par katru cenu.