Deputātam ir brīvas tiesības apstiprināt vai neapstiprināt

Pēdējo nu jau vairāk nekā gadu zināmā mērā aiz pašas ST muguras norit ļoti plašas politiskās, ekspertu, mediju un sabiedrības debates, cik lielā mērā viens vai otrs tiesnešu sastāvs ir ideoloģizēts, ir vairāk vai mazāk konservatīvs vai liberāls un kā tas ietekmē tiesas spriedumus. Spriežot pēc tā, ka politiķi pat publiski nu jau argumentē savu attieksmi pret tiesnešu kandidatūrām ar viedokli, ka tie, viņuprāt, simpatizē vairāk liberālām vai konservatīvām vērtībām, tas spriedums jau ir izdarīts. Kāds tomēr ir jūsu kā ST priekšsēdētāja viedoklis par šo visu?

Protams, katru ST spriedumu un, iespējams, spriedumam pievienotās atsevišķās domas var vērtēt gan politiķi, gan ikviens sabiedrības loceklis. Tas, kādus secinājumus viņi izdara, protams, lai paliek viņu ziņā. Es varu pateikt, kāda ir mana pieeja, spriežot tiesu, un kādas ir manas sajūtas, piedaloties apspriedēs ar tiesnešiem – vai tur ir ideoloģijai vieta vai nav Man kā tiesnesim, kurš jau 20 gadus gadu no gada strādā tiesneša amatā, vispirms ir svarīgi noskaidrot, ko tiesības paredz – vispirms Satversmes attiecīgais pants, un tas ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Un, ja runājam par Satversmes 8. nodaļu, kurā ir ietvertas cilvēka pamattiesības, tad teju vai katrā lietā, lai noskaidrotu Satversmē ietvertās pamattiesības saturu, mēs vērtējam, kādas judikatūras atziņas ir izdarītas Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumos attiecībā uz šo pamattiesību saturu un noformulējam tādu harmonisku viedokli, ko tad mūsu Satversme paredz. Un es teiktu, šis ir tiesību jautājums! Es neredzētu, ka tur būtu kāds politikas jautājums vai ideoloģijas jautājums, un tas ir mūsu ikdienas darbs. Tāpēc man pirmsšķietami gribas teikt, ka tas vērtējums, ko politiķi un sabiedrība ir izdarījuši, ir atšķirīgs no tā, kā es šos ideoloģijas it kā esības jautājumus šajās lietās saskatu vai nesaskatu. Kā jau teicu, es vispirms no tiesībām cenšos izprast, kāds ir saturs, un tas ir tiesību jautājums.