Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains

Dziesmu svētki šaubu ēnā

Šobrīd vēl nav skaidras atbildes – būs vai nebūs skolēnu dziesmu svētki. Tāpat nav zināms, vai gadījumā, ja tie būs, – kurā no rīkotāju piedāvātajiem variantiem.

 Svētku organizētāji un daļa kultūras nozares darbinieku nevēlas, lai svētki tiktu atcelti un no tradīcijas izkristu vesela skolēnu paaudze. Savukārt pašvaldībās viedokļi svārstās plašā amplitūdā: no kopumā atbalstošiem līdz klaji noliedzošiem. Tā Mazsalacas novada kultūras centra vadītāja Dace Jurka ir ļoti optimistiska un cerīgi raugās nākotnē, jo ir pazīmes, ka "dzīvība atgriežas". Viņa uzskata, ka svētkiem jābūt ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. "Ir jāvar izdarīt tā, lai mēs nepazaudēto šo tradīciju. Lai arī nāktos ziedot vasaru un savu brīvo laiku. Nevaram svētkus atlikt uz citu gadu, pretējā gadījumā nebūs kas dzied un dejo. Jau tagad daudzos kolektīvos ir sarucis dalībnieku skaits. Tas taču atsauksies uz pieaugušo svētkiem!" ir pārliecināta Jurka. Diemžēl šobrīd izskatās, ka kultūras ļaudis ir kā īlens pašvaldībām, jo viņi mudina meklēt iespējas, ko darīt. 

Rīgas dome (RD) neslēpj, ka ir pret svētku rīkošanu. "Aicinām valdību pieņemt skaidru lēmumu un pateikt, ka skolēnu dziesmu un deju svētki šogad nav iespējami. Svētki jāpārceļ uz vēl vienu gadu!" uzsver RD Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas vietnieks Kārlis Šadurskis (JV). Viņš norāda, ka nevar būt ne runas par 3000 bērnu pulcināšanu uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves. Tas būtu neiedomājams risks. It īpaši jau ņemot vērā epidemioloģisko situāciju: kumulatīvās saslimšanas rādītāji atkal kāpj, arvien vairāk izplatoties "britu celmam", nopietni slimo jauni cilvēki. Viņš arī atgādina drošības noteikumus, kas neļauj interešu un profesionālās ievirzes izglītību īstenot telpās, bet tikai ārtelpās desmit cilvēku grupā. Tātad par pilnvērtīgiem mēģinājumiem nevar būt ne runas. Ar nesagatavotu repertuāru viņš nevar nosaukt svētkus nekā citādi kā par parodiju. Esot jau saprotams svētku rīkotāju satraukums, jo ir taču runa par līdzekļu apgūšanu. Vaicāts par RD rīkoto vecāku un kolektīvu vadītāju aptauju, Šadurskis teic, ka nevajadzētu likt viņiem izlemt, būt vai nebūt svētkiem, jo tas radīs tikai neizpratni sabiedrībā. Tas jādara valdībai. Patlaban aptauja ir noslēgusies, apliecināja RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane, piebilstot, ka ar secinājumiem publiski iepazīstinās desmit dienu laikā. 

Arī Limbažu novadā plānots rīkot šādu aptauju, jo svētku norise ir atkarīga ne tikai no svētku rīkotāju vēlmēm, bet arī no kolektīvu vadītāju iespējām un vecāku gatavības atļaut saviem bērniem piedalīties pasākumos, teic Limbažu novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Sigita Upmale. Lai arī svētku rīkotāji ir paredzējuši atvieglojumus gan attiecībā uz repertuāru, gan dalībnieku skaitu, joprojām nav saprotams, kad varēs pulcēties iekštelpās. Arī par to, kad ārtelpā varēs kopā sanākt vairāk par desmit cilvēkiem grupā, nav zināms. Tas ir būtiski, jo deju kolektīvā un korī nav tikai desmit dalībnieku. Jāņem vērā, ka mēģinājumi nav sen notikuši, un tam, kas līdz šim interešu izglītībā noticis tiešsaistē, ir maz līdzības ar īstu darbošanos. Vai galarezultāts būs tāds, ko varēs rādīt citiem, un vai tas dos gandarījumu pašiem dalībniekiem? Taču, lai arī kurš no variantiem tiks apstiprināts, Limbažu novads devis jāvārdu dalībai svētkos. Tam arī iezīmēts pašvaldības finansējums.
  
Skeptiski par kopēju sadejošanos un sadziedāšanos ir Krāslavas novadā, kur saslimšanas rādītāji joprojām ir ļoti augsti. Vienas dienas braucienu uz Rīgu, lai tur piedalītos kopējos pasākumos, Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne neuzskata par diez cik prātīgu soli un pieļauj, ka tā varētu izrādīties nepārdomāta naudas izšķiešana. Viņa saprotot bažas, ka veselam skolas vecuma bērnu posmam ies secen svētki, taču viņi var turpināt dejot un dziedāt pieaugušo kolektīvos un tad piedalīties dziesmu un deju svētkos. "Nu nav šobrīd bērni gatavi uzstāties. Jo kvalitātei ir liela nozīme, nevar darboties pēc principa – kā es māku, tā es maunu," saka Miglāne. Svarīgāk šobrīd ir normāli atkopties un pabeigt mācību gadu. Tā uzskata arī Madonas novada Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne un Olaines novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Mārīte Zaube, norādot, ka patlaban ir būtiski noorganizēt mācību procesu "divpadsmitajiem".

Attiecībā uz svētkiem Olaines novada pašvaldība vēl tikai spriedīs, gaidīšot arī informāciju 21. aprīļa videokonferencē svētku koordinatoriem. Savukārt Neretas novada Izglītības nodaļas vadītāja Žanna Miezīte uz notiekošo raugās pesimistiski – spārni jau sen nolaidušies, un tas liek šaubīties par svētku norisi. "Mēs tos vairs neuztveram kā svētkus," atzīst pašvaldības pārstāve.

Top komentāri

Itamars Toledano
Nāves ēnā nav gudri dziedāt. Ja nu vienīgi grēku nožēlas dziesmu. Jo svētki bez svētuma ir ELLE, bet ellē vairs šaubu nav.
Marta Mētra
Kādi dziesmu svētki? Ja joprojām šķiro , kas var strādāt un kas n e, jo epidemioloģiskā situācija tāda kāda ir!!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas