Trešdaļai bijušo mazākumtautību skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā izrādījusies klupšanas akmens, jo skolēni nespēj latviski apgūt mācību saturu. Iemesli tam ir vairāki, viens no tiem – trūkst skolotāju, kam dzimtā valoda ir latviešu. Tā noticis arī Rīgas 13. vidusskolā, kuru šajā mācību gadā sāka vadīt Inna Burova. Publiskajā telpā karstas diskusijas izraisīja nu jau bijušā šīs skolas sociālo zinību skolotāja Edvarta Krusta atklātais par to, ka praksē pāreja uz vienoto skolu 13. vidusskolā nav notikusi.
Kolektīvs neapmierināts
Rīgas 13. vidusskolas vārds jau labu laiku nenozūd no skatuves. Sākot jau ar skolas direktores izraudzīšanu. Pagājušā gadā uz šo amata vietu konkursā pieteicās pieci kandidāti, pēc intervijām ar tiem uz nākamo kārtu tika virzītas divas pretendentes: toreizējā direktora pienākumu izpildītāja Ieva Margarita Ozola un Rīgas Klasiskās valsts ģimnāzijas direktora vietniece Inna Burova. Uz nākamo kārtu palika tikai viena pretendente – I. Burova. Viņai amatā bija jāstājas jau pērn, taču skolas kolektīva skaļo iebilžu dēļ par konkursa norisi pašvaldībā sākās pārbaudes un process ievilkās. Galu galā nekādi pārkāpumi netika atklāti un I. Burova tika apstiprināta amatā. Tas izraisīja neapmierinātību skolas kolektīvā – to pameta 14 pedagogi (tiek minēts pat lielāks skaitlis) – un diskusijas politiskajās aprindās (viņa ir politiķa Oļega Burova meita).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00