Mēs kavējamies un patlaban stagnējam

Šodien (intervija notika 4. decembrī) Saeima sāka nākamā gada valsts budžeta skatīšanu, par kuru šogad ir dzirdēts daudz slavinājumu, bet tikpat daudz kritikas. Vēl pirms budžeta likumu paketes izskatīšanas sākuma Saeima šorīt nobalsoja par debašu laika saīsināšanu, tā teikt, jau savlaicīgi nodrošinās, lai budžeta izskatīšana notiktu raiti. Turklāt mediji bija pamanījuši, ka Saeimas sēdē ir arī nodrošināts nepieciešamais balstu skaits par budžetu. Tātad – pilnīgi viss sagatavots. Izskatās, ka ar budžeta apstiprināšanu nekādu problēmu nebūs?

Sākšu ar tādām lielām līnijām. Tā pavisam lielā līnija ir tāda, ka Latvijas ekonomika un attīstība stagnē. Un šajā kontekstā ir viena pozitīva un viena negatīva ziņa. Sāksim ar negatīvo – viss ir salīdzināms, tāpēc mēs redzam, kāda situācija ir kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Igauņi savu ekonomiku pārkārtoja gandrīz uzreiz pēc PSRS sabrukuma, kas ir rezultējies tajā, ka šobrīd faktiski Igaunijas budžets, ja rēķinām pret vienu Latvijas iedzīvotāju, ir par vienu trešdaļu lielāks [nekā Latvijā]. Jā, šobrīd īstermiņā Igaunijā ir neliels ekonomikas samazinājums, un daudzi saka: redz, igauņiem slikti iet. Igauņiem nekas neiet slikti, viņi ekonomikas attīstībā mums ir priekšā par aptuveni 20–30%. Lietuva šo mājasdarbu izdarīja nedaudz vairāk nekā pirms 10 gadiem – faktiski lietuvieši pārkārtoja ekonomiku 2008. gada krīzē, uzliekot kārtīgu likmi uz eksporta attīstību. Būtībā abi kaimiņi mums ir priekšā investīciju piesaistē un arī eksportā. Mēs kavējamies un patlaban stagnējam. Tā labā ziņa ir: skaidrs, ka bija Covid-19 pandēmija, tagad ir karš, bet tomēr kopumā jāsaka – pie šīs nemākulīgās, klamzīgās un neprofesionālās Latvijas valsts pārvaldes, pateicoties uzņēmējiem, mēs spējam vismaz tālāk nekrist, spējam turēties. Savulaik mūsu ekonomika bija vairāk sasieta ar Krieviju – ostas, finanšu sektors –, bet tagad visa tā daļa lielākoties ir pazudusi, taču esam vismaz noturējušies un nekrītam lejā. Uzņēmēju komūna ir parādījusi noturību