Mūsu saruna notiek dienu pirms jaunievēlētā prezidenta Edgara Rinkeviča amatā stāšanās un Egila Levita pilnvaru termiņa beigām. Kāds ir jūsu vērtējums par Levita aizvadītajiem četriem prezidentūras gadiem? Šajā laikā ir daudz par viņu smīkņājuši, slavējuši, kritizējuši, arī bijuši absolūti neitrāli. Kā jums šķiet, Levitam kopumā ir izdevies labi darboties? Atcerēsimies – sākot darbu, viņš pauda vēlmi būt par visas tautas prezidentu.
Jums ir taisnība, ka tie vērtējumi ir polāri. Ir daži, kas apspriež katru niansi… Bet, redziet, mēs visi esam cilvēki, piesieties var jebkuram, ja vēlas. Daži saka "visu laiku labākais prezidents" – arī tādi apgalvojumi ir dzirdēti no politiķiem, kam gan nevaru piekrist. Bet es gribētu teikt, ka nevar būt tāda viennozīmīga vērtējuma – labs vai slikts. Jāskatās pa svarīgākajām pozīcijām kopumā, un es Levita darbību vērtētu trijos, manuprāt, Latvijai ārkārtīgi nozīmīgos aspektos.
Pirmā ir ārpolitika. Tur, neapšaubāmi, lieku plusu. Ja runājam par Levita panākumiem, tie ir saistīti ar ārpolitiku. Protams, mēs atkal varētu teikt: nujā, ārpolitika ir kaut kas tāds, par ko sabiedrībā pašreiz pastāv konsenss kopumā, cik nu attiecībā uz politiku var būt konsenss. Tomēr nospiedošais vairākums saprot šīs situācijas nozīmīgumu un nostājas skaidri vienā pusē. Ja runājam par pozitīvo momentu, neapšaubāmi, Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm un Poliju kļuva atpazīstamāka un nozīmīgāka starptautiskajā politikā nekā agrāk. Mūsu balsis dzird, un mēs ik pa brīdim varam atgādināt: nu, mēs taču jums teicām! Šajā ziņā, domāju, to Levitam var plusos ierakstīt.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!