Pateikt, ka svētki nākamgad notiks tā, kā tos plāno šobrīd, būtu gana naivi, jo visu laiku notiek izmaiņas, Dienai atzīst svētku izpilddirektore Agra Bērziņa. Taču jau tagad var pateikt, ka tie kardināli atšķirsies no visiem Dziesmu un deju svētkiem, kādus esam līdz šim piedzīvojuši, un tie būs atkarīgi no pulcēšanās ierobežojumiem, noteiktās distances ievērošanas un citiem ar epidemioloģiskajām prasībām saistītiem noteikumiem, kas būs spēkā gan visa mācību gada laikā, gan nākamvasar.
Pat bez skatītājiem
Pagājušajā nedēļā par to, ka svētku formāts būs atšķirīgs, Saeimas deputātiem ieminējās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP): "Mēs ļoti ceram, ka, neskatoties uz Covid-19, mēs spēsim organizēt Dziesmu un deju svētkus nākamajā vasarā. Iespējams, tie būs citādā formātā, iespējams, tie nebūs tikai centrā, bet notiks arī visos reģionos, bet mēs ļoti ceram, ka mums tas izdosies." Bērziņa norāda, ka pašlaik svētku rīkotāji orientējas uz tiem ierobežojumiem, kādi bija spēkā šovasar, tādēļ liela daļa notikumu ir plānoti visā Latvijā un netiks noteikta viena svētku nedēļa, bet pasākumi varētu ilgt līdz pat 31. augustam. "Ļoti gribētos pabeigt iesākto – ir mācītas dziesmas un dejas, tērpi ir šūti, skolotāji ieguldījuši lielu darbu, vecāki atbalstījuši," stāsta Bērziņa. Plānots, ka vienā dienā būs viens notikums, un neatkarīgi no tā norises vietas visi būs vienlīdz svarīgi, vai tas izskanētu Liepājā, Rēzeknē vai Gulbenē. Savukārt pasākumus Rīgā plānos tā, lai kolektīvi atbrauktu no rīta, izmēģinātu, notiktu koncerts, un tad atgrieztos mājās bez nakšņošanas. Izpilddirektore cer uz atbalstu gan no sabiedriskajiem medijiem, gan reģionālajām televīzijām, lai svētku pasākumi tiktu atspoguļoti. Diezgan reāls ir scenārijs, ka varētu būt arī notikumi bez skatītājiem – tā, piemēram, viens no iespējamajiem deju svētku modeļiem ir organizēt deju ierakstus Daugavas stadionā pa daļām, tad samontēt un gala variantu rādīt tikai ieraksta versijā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka deju koncertu ar 16 800 dalībnieku sarīkot nebūs iespējams.
Dziesmu un deju svētku norise, lai arī mainītā formātā, ir svarīga svētku kustības turpināšanai. Bērziņa uzskata, ka arī tad, ja mācību gada laikā būs ierobežojumi mēģinājumiem, repertuārs bija sagatavots jau šopavasar un to atliek tikai atkārtot, iemācot kolektīvu jaunpienācējiem, kādu nav vairākums. Kas attiecas uz noslēguma koncertu Mežaparkā, tiek domāts par kopkora sadalīšanu vairākās daļās, lai, ievērojot distanci, koncerta programmu varētu nodziedāt divas vai trīs reizes, katru ar citiem dziedātājiem. Bērziņa pieļauj, ka koru skanējums varbūt būs mazāk noslīpēts nekā citkārt, taču svarīgi ir, lai svētki notiktu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdien, 3. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!