Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa nupat pavēstījusi, ka Latvijā nereti personas nelikumības aizsedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sabiedriskā labuma organizācijām. Tas met ēnu teju vai uz visām šīm organizācijām. Cik pamatoti?
Pirmkārt, uzskatu, ka jebkāda veida vispārinājumi ir ļoti kaitīgi, īpaši no tik augstu amatpersonu puses. Protams, veidojot ikgadējo Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas indeksu, mums diemžēl nāksies arī minēt ziņojumā šāda veida komentārus.
Skatoties, kādā veidā Latvijā vispār attīstās ziedošanas kultūra un atbalsts NVO, varbūt ir jājautā, vai, pēdējos gados veicot ziedojumu un nodokļu atlaižu reformu, kas strauji samazināja ienākumu apjomu arī nevalstiskajām organizācijām, pati valsts ar savu attieksmi nav veicinājusi šāda veida situācijas veidošanos. Bet tas ir tikai mans pieņēmums, jo vienmēr ir bijušas diskusijas, piemēram, par naudas attiecībām politikā un sportā. Bet es tiešām būtu ļoti pateicīga, ja būtu kādi konkrēti piemēri, ka, konstatējot pārkāpumus, organizācijām uzreiz tiktu atņemts sabiedriskā labuma statuss (to valsts var darīt), un šie gadījumi tiktu izgaismoti. Jā, esam dzirdējuši arī izgaismotos gadījumus, kur ir aizdomas par korupciju. Bet arī tagad, izdarot secinājumus par tendencēm, tomēr prasītos, lai parāda vairākus ļoti konkrētus piemērus, kur tieši būtu fiksējama korupcija un pelēkās ekonomikas veicināšana.
Tad uzreiz jārāda, ko valsts ir darījusi, kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests reaģējis, lai pārkāpumus tālāk nepieļautu. Varbūt vispārināti ir gatavi runāt, bet nekas nav lietas labā darīts no valsts puses.
Tieši tā, tas nozīmē, ka šo piemēru nav, lai gan no šī konteksta varam saprast, ka ir un daudz.
Piemēram, nosaukts, ka kultūras un atpūtas NVO kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,55 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā – 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējuši 2,4 miljonus, bet izdevuši skaidrā naudā 6,62 miljonus eiro.
Protams, summas, kas tiek minētas, ir diezgan iespaidīgas. Tas nozīmē, ka noteikti ir nepieciešama cieša visu valsts pārvaldes institūciju sadarbība – gan to, kas veido politiku, gan arī to, kas šo politiku vēlāk īsteno. Mēs vienmēr esam runājuši par nepietiekamo valsts atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, bet tas nozīmē, ka ir arī sistēma, kas pieļauj šādā veidā lielu summu, teiksim tā, (tas atkal ir pieņēmums) aiziešanu pelēkajā ekonomikā.
Kādi vārti ir vaļā, ja tā var.
Manuprāt, tiešām jāskatās, vai šis ir pēdējo gadu simptoms. Jo tieši pēdējā laikā samazinājušās nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas ziedo, līdz ar likuma pieņemšanu, ka reinvestēto peļņu neapliek ar nodokli. Lai gan joprojām, es domāju, ir korporatīvās saites starp organizācijām un uzņēmumiem, noteikti arī uzņēmējiem ir hobijorganizācijas un tamlīdzīgi, taču katrs gadījums noteikti būtu jāskata atsevišķi, mēs noteikti nevaram vispārināt.
Bet var taču runāt par to, ka ir kaut kādas organizācijas, kas ir vairāk atkarīgas no dažādu uzņēmumu ziedojumiem, teiksim, farmācijas jomā, un ir tādas, kas strādā uz projektiem un nav atkarīgas no ziedojumiem?
Arī to nevajadzētu vispārināt. Ļoti labi zinām, ka ir daudz organizāciju kādu pacientu interešu aizsardzības jomā, taču tām ir iekšējie standarti, ka tās nedrīkst ņemt finansējumu no farmācijas industrijas. Protams, noteikti ir arī tādas organizācijas, kuras farmācijas industrija atbalsta, un ne tikai tās, kas ir veselības jomā. Bet atkal – katrs šāds gadījums būtu skatāms atsevišķi, individuāli. Jā, mēs, protams, zinām arī politiķu lielo interesi par sportu. Kāpēc? Jo tā ir ļoti liela, plaša iespēja uzrunāt potenciālos vēlētājus. Arī kultūras jomā ir organizācijas, kuras tā kā veido savu darbību, balstoties uz mecenātismu. Bet jārēķinās, ka visām organizācijām ir iespējas gūt ienākumus gan no projektu konkursiem, gan no valsts pasūtījumiem, gan no citiem, arī starptautiskā finansējuma, avotiem. Naudas plūsmu katrā organizācijā noteikti vajadzētu redzēt uzraugošajām institūcijām, un tad var izdarīt secinājumu, kas šai organizācijai varbūt ir klupšanas akmens. Var tikt izdomāti arī ļoti labi modeļi, saskaņā ar kuriem darboties, lai ienākumi būtu diversificēti. Protams, dažādās jomās, teiksim, interešu aizstāvībā, demokrātijā, korupcijas samazināšanā, organizācijām pastāvēt ir ļoti grūti, tās jautājumā par finansējumu var paļauties tikai uz valsts ieinteresētību šajās jomās attīstīt pilsonisko sabiedrību.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 29. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ļuļa
Irlielāmērāticams
afēriste