Var jau būt, ka mākslas kritika kā žanrs sen beigusies, pieļāva 1994. gada 7. maija SestDienas salona varone, muzikoloģe, arī Dienas autore Ingrīda Zemzare, intervijas laikā. Viņa bija tikko izdevusi grāmatu par komponistu Tālivaldi Ķeniņu Tālivaldis Ķeniņš. Starp divām pasaulēm. Kurš vairs pateiks, kāpēc toreiz Zemzares intervēšana nebija uzticēta citai muzikoloģei iz Dienas – Inesei Lūsiņai –, kas sarunu varētu virzīt profesionālākā gultnē, varbūt Inesei bija kāda steidzama kritika rakstāma.
"Tirgus attiecības ir tā pārņēmušas visu, ka kritikai kā mākslinieciskam žanram nav jēgas," mākslas kritikas beigu cēloni skaidroja Zemzare. "Ir tikai reklāma. Un dari, ko gribi, man tas nepatīk. Es zinu, ka tirgus – tas ir normāli, tā tam jābūt. Bet man piemīt latviešu klīrība. Man nepatīk tirgus. Es varu kādreiz iziet cauri rudens puķes paskatīties. Bet vispār manī ir tā sajūta – "lai to dara citi". Atceros savas vecmāmiņas lauku mājas, kur bija pilnīga naturālā saimniecība, – nekas netika vests uz tirgu. Mājās bija viss: lopi, zeme, milzums puķu… Naudas nebija. Bija milzīgs ābeļdārzs, pa nakti tur uz drāts garā ķēdē piesēja suni, jo
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00